Īpaša komisija sāks čekas maisu izpēti  (24)

Komisija gan pirmajā sēdē lems tikai par sagatavošanos izpētei. Tiks spriests arī par veidiem un principiem, pēc kuriem notiks zinātniskā izpēte.

Uzdevumu zinātniski izpētīt čekas maisu saturu deva Saeima, maijā pieņemot grozījumus likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". Likumā teikts, ka vajag zinātniski, vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem, atgādina laikraksts.

VDK dokumentu zinātnisko izpēti uzticēja veikt Ministru kabineta izveidotai speciālai starpdisciplinārai komisijai. Šobrīd ar komisijas veidošanu nodarbojas IZM, jo tās kompetencē ietilpst zinātnes joma. Ministrija aicinājusi darbam komisijā savus pārstāvjus izvirzīt Latvijas Nacionālajam vēstures arhīvam, Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātei, Vēstures institūtam, Sociālās atmiņas pētniecības centram, Filozofijas un socioloģijas institūtam, Latvijas Nacionālam vēstures muzejam, Okupācijas muzejam un Okupācijas izpētes biedrībai. Visi aicinātie kandidatūras izvirzījuši. Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Didzis Šēnbergs pagaidām atturējusies izpaust, kādas personas ieteiktas darbam komisijā. Kopumā komisijā varētu darboties desmit līdz divdesmit personas.

Latvijas Nacionālā vēstures arhīva pārstāvis Ainārs Bambals "Latvijas Avīzei" skaidro, ka lielu daļu VDK dokumentu pēc 20 vai 30 gadiem vairs nevarēs izlasīt. Tie aizpildīti ar ķīmisko zīmuli un teksts pamazām izdziest. Daļa dokumentu rakstīti uz ļoti neizturīga papīra. Tāpēc dokumentus vajadzētu digitalizēt, lai saglabātu nākamajām paaudzēm un arī pētniekiem būtu ērtāk strādāt. Digitalizēšanas izmaksas nav aprēķinātas, tomēr Bambals informē, ka 15 000 lietu par nomenklatūras darbiniekiem digitalizēšana izmaksātu 200 000 eiro. Savukārt čekas dokumentu ir vēl vairāk.

Darbs komisijai jāpabeidz līdz 2018. gada 17. jūnijam.