Iespējamais veselības ministra amata kandidāts Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis veselības aprūpes nozares darbiniekus pārstāvošo organizāciju vidū nav plaši zināms, tomēr pie pareizas motivācijas viņš varētu kļūt par labu nozares vadītāju, pauž nozares organizāciju vadītāji.
Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienības (LĀADA) vadītāja Daina Brūvele sacīja, ka viņai nav nācies ar Baumani sadarboties, tāpēc priekšstata par viņu neesot. Vērtējot pieejamo informāciju par viņa līdzšinējām darba gaitām, Brūvele secina, ka zināšanas par nozari viņam ir pietiekami apjomīgas, lai to vadītu.
LĀADA vadītāja arī uzskata, ka mēnešos, kas atlikuši līdz Saeimas vēlēšanām, jebkurš cilvēks, kurš ieņems veselības ministra krēslu, daudz paveikt nepaspēs, tomēr šajā laikā viņš spētu pierādīt, ka veselības nozarei valstī ir jābūt prioritārai.
Arī Latvijas Māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte nevarēja novērtēt, vai Baumanis būtu piemērots veselības ministrs, jo nav ar viņu pazīstama. "Nevaru apgalvot, ka šim cilvēkam ir plašs redzējums par veselības nozares sistēmu. Neesmu viņu satikusi arī sanāksmēs, kurās tiek runāts par nozares attīstību. Pieļauju, ka viņam ļoti ātros tempos būs jāapgūst globāli nozares spēles noteikumi. Iespējams gan, ka viņš tos jau zina, tomēr skaidri paudis to nav," norādīja Zālīte.
Tāpat viņa piebilda, ka atlikušie mēneši līdz Saeimas vēlēšanām veselības nozarei būs izšķirīgi. Pirmkārt, viņasprāt, ir svarīgi panākt veselības nozarei adekvātu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apjomu nākamajam fondu plānošanas periodam. Kopumā ir pieejami vairāk nekā 170 miljoni eiro, viņa uzsvēra. Tāpat ir "jāliek pamati" nākamā gada valsts budžetam, panākot, ka veselība tiek atzīta par prioritāti, akcentēja Zālīte.
Priekšstata par Baumani nav arī Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājam Jevgēņijam Kalējam. Arī viņš uzsvēra, ka jaunajam ministram, lai kurš tas būtu, galvenais uzdevums būs uzstāt uz finansējuma pieaugumu nozarei. Šogad tie varētu būt kaut vai papildu 14 miljoni eiro - par tik šogad nozarei ir mazāk nekā pērn, viņš sacīja. Jāuzstāj uz budžeta pieaugumu arī nākamgad, kā arī jācīnās par adekvātu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu sadali, viņš piebilda.
Tāpat gandrīz neko par Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektoru nezina arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidents Pauls Princis. Viņš gan nedaudz papētījis par Baumani pieejamo informāciju, pēc kā radies priekšstats par viņu kā labu diplomātu. "Varbūt, ka tas nemaz nav slikti, tomēr, vai viņš orientējas nozares sistēmā un izprot nozares situāciju, es nezinu. Ja viņa viedoklis par nozari saskanēs ar mūsējo, tad mēs varēsim sastrādāties," norādīja LĢĀA vadītājs.
"Svarīgi, ka tas, kurš vada nozari, tiešām dara lietas, kas steidzami jādara, un nepretojas nozares partneru viedoklim. Šim cilvēkam ir jābūt gatavam cīnīties, lai nozare taptu steidzami atdzīvināta," teica Princis.
Zināma sadarbība ar Baumani bijusi Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītājai Līgai Kozlovskai, tomēr arī viņai bija grūti vērtēt Baumani kā iespējamo ministru - to esot pāragri darīt. Viņa sacīja, ka Baumanis visās veselības aprūpes nozares jomās noteikti nav kompetents, tāpēc viņam būtu jāspēj ātri apgūt mazāk zināmo. Viņam būtu jāspēj strādāt komandā un jāņem vērā citu nozares profesionāļu viedoklis, lai kopīgi panāktu, ka veselības nozare iekļūst starp valsts prioritārajām jomām, sacīja Kozlovska.
Jau ziņots, ka veselības ministra amatam ir uzrunāts Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Baumanis iepriekš bija Rīgas Stradiņa universitātes rektora padomnieks, darbojās privātajā biznesā, bija NATO atbalsta organizācijas Latvijā (LATO) priekšsēdētājs. Tāpat Baumaņa darbs bija saistīts ar Pasaules Bankas Latvijas biroja sabiedrisko attiecībām un projektiem, viņš savulaik vadīja arī Ārlietu ministrijas preses centru, kā arī strādāja Latvijas vēstniecība Zviedrijā, liecina informācija Rīgas Stradiņa universitātes mājaslapā.
Jau ziņots, ka veselības ministre Ingrīda Circene (V) 7.jūlijā ir iesniegusi demisijas rakstu un Ministru prezidente Laimdota Straujuma nolēmusi to pieņemt.
"Ņemot vērā atšķirīgo izpratni par veselības aprūpes nozarē būtiskāko un faktu, ka nav tikusi panākta konstruktīva sadarbība neatliekamu uzdevumu izpildē, kā arī to, ka es personīgi nekavējoties nevaru atsākt darbu veselības stāvokļa dēļ, uzskatu, ka turpmāk kopīgs darbs šādā komandā man nav iespējams. Tādējādi, pakļaujoties politiskajam spiedienam, atkāpjos no veselības ministres amata," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž Circene.
Amatpersona arī norāda, ka viņai nav pieņemams tas, ka, šajā valdībā strādājot, Veselības ministrija nav saņēmusi atbalstu stabilam ilgtermiņa finansējuma pieaugumam un citiem veselīgai sabiedrībai stratēģiski svarīgiem jautājumiem.