Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā otrdien paredzēts balsojums par jauno Eiropas Komisijas (EK) prezidentu, un nav tikpat kā nekādu šaubu, ka augstajā amatā tiks ievēlēts bijušais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers.
Lai iegūtu amatu, viņam parlamentā, kurā pavisam ir 751 deputāts, ir jāsaņem vismaz puse balsu. Vēl pagājušajā nedēļā Junkers centās pārliecināt par labu savai kandidatūrai dažādās EP frakcijas.
Pēc visa spriežot, jūnija beigās Eiropas Savienības (ES) līderu nominētajam Junkeram tagad ir centriski labējo, centriski kreiso un liberāļu frakciju atbalsts. Šīm trim EP frakcijām kopā jau ir 480 deputāti. Sagaidāms, ka arī vairums "zaļo" EP deputātu atbalstīs Luksemburgas ekspremjeru.
Ja Junkers tiks ievēlēts, tā būs pirmā reize, kad kandidāts augstajā amatā nokļūst tā dēvētā "Spitzenkandidat" procedūras ceļā, kad amatam tiek izvirzīts lielākās politiskās grupas - šajā gadījumā Eiropas Tautas partijas (EPP) - nominēts pretendents.
Konservatīvo eiroskeptiķu frakcija Eiropas konservatīvie un reformisti (ECR), kā arī galēji kreisā frakcija Eiropas apvienotie kreisie (GUE) ļāvuši noprast, ka balsos pret Junkeru.
Nākamajā dienā pēc tam, kad Junkers, kā domājams, būs ievēlēts EK prezidenta amatā, ES līderi atkal pulcēsies Briselē, lai spriestu par citiem augstiem amatiem, piemēram, par ES augstā ārlietu pārstāvja amatu un ES padomes prezidentūru.
Sagaidāms, ka līderi spriedīs arī par EK portfeļu sadali 27 dalībvalstu vidū.