KNAB izmeklētāji, VID šefs, cietumu uzraugs un citi – kurš bez Strīķes vēl brangi tiesājies par sodiem  (11)

Portāls „Delfi" piedāvā ieskatu dažās citu ierēdņu un aktīvu darbinieku mediju atspoguļotās tiesvedībās, kas saistībā ar disciplinārsodiem risinājušās Latvijā.

Tiesā pārsūdzēts lēmums, ar kuru no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja llze Draveniece. Viņa lūgusi pieņemt lēmumu par atjaunošanu amatā, norādot, ka KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks pagājušajā gadā piemēroja divus disciplinārsodus. 27.jūnijā viņai par nolaidīgu amata pienākumu pildīšanu un amata pienākumu nepildīšanu tika noteikta mēnešalgas samazināšana, bet 19.septembrī par amata pienākumu nepildīšanu un nolaidīgu pildīšanu viņa atbrīvota no amata.

Draveniece bija viena no trīs amatpersonām, kuras izpelnījās KNAB vadības kritiku par darbu 2012.gadā. Streļčenoks viņu bija novērtējis ar "E" līmeni, kas nozīmē, ka viņas darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē, visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi. Pārējās divas kritizētās amatpersonas bija bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe un Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Dravniece Streļčenoka lēmumu apstrīdēja tiesā

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 10.aprīlī atcēla KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata un Strīķe ir atgriezusies darbā KNAB.

Administratīvā apgabaltiesa izskata arī bijušā KNAB izmeklētāja Ruslana Balakleiska strīdu ar biroju par viņa atbrīvošanu no amata.

Balakleiskis  apstrīdējis disciplinārsodu -  atbrīvošanu no amata saistībā ar informācijas noplūdi tā dēvētajā "Latvenergo" lietā.  Pirmās instances tiesa - Administratīvā rajona tiesa - noraidīja Balakleiska pieteikumu, kurā viņš lūdza atzīt minēto KNAB rīkojumu par prettiesisku.

Savukārt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 13.jūnijā pilnībā attaisnoja Balakleiski krimināllietā, kurā prokurors Sergejs Petruhno gan notikušajās tiesas debatēs apsūdzēto bija prasījis atzīt par vainīgu pēc diviem Krimināllikuma (KL) pantiem un sodīt ar 280 stundu piespiedu darbu, savukārt pats Balakleiskis pauda uzskatu, ka ir izdarījis tikai disciplināru pārkāpumu, nevis noziedzīgu nodarījumu, tāpēc viņš lūdza tiesu taisīt attaisnojošu spriedumu.

Saskaņā ar apsūdzību Balakleiskis kompaktdiskus ar kriminālprocesā noklausīto sarunu ierakstiem paņēmis no savas nesen darbā pieņemtās kolēģes galda, nokopējis to saturu un nolicis atpakaļ. Neatbildēts paliek jautājums, kā audio failu kopijas nonāca līdz portālam "Pietiek.com". Apsūdzībā, kuru tiesā lasīja prokurors, nebija minēts, kam Balakleiskis nodevis ierakstus.

Lietas materiālu nopludināšanas kriminālprocesā par cietušajiem atzīti bijušais "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons, toreizējais uzņēmuma viceprezidents Aigars Meļko un biznesa konsultants Andrejs Livanovičs. Tieši viņu savstarpējās telefonsarunas dzirdamas Balakleiska nokopētajos un vēlāk portālā "Pietiek.com" publiskotajos audio failos.

Disciplinārsods - rājiens, tika izteikts policistam par šaujamieroča lietošanu konfliktā ar veikala apmeklētāju. Policists Raivo Lejnieks tiesā sūdzējās par viņam izteiktā rājiena pamatotību.

2010.gada sākumā policistam Lejniekam par šaujamieroča lietošanu minētā konflikta laikā tika piemērots disciplinārsods - rājiens.

Toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V) tolaik norādīja, ka tas ir neadekvāti maigs disciplinārsods.

Vēlāk policists lēmumu par rājiena piemērošanu apstrīdēja, taču arī nākamā instance to negrozīja. Turpinot cīņu ar VP, Lejnieks vērsās tiesā.

2009.gada oktobra vidū pie lielveikala Rīgā, Lubānas ielā, izcēlās kautiņš, kura laikā policists draudējis nošaut kāda veikala apmeklētāju, kurš aizrādījis kārtības sargam par invalīdu stāvvietā novietotu auto. 

Tāpat tiesā lēmumu par disciplinārsodu pārsūdzēja bijušais Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Visvaldis Puķīte. Viņš sūdzējās par iepriekšējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna 2013.gada 27.jūnija rīkojumu atvaļināt viņu no dienesta un nesaņemtās darba samaksas atlīdzināšanu.

Bordāns pērn 27.jūnijā nolēma disciplināri sodīt toreizējo IeVP priekšnieku Puķīti, atvaļinot viņu no dienesta. Disciplinārlieta pret Puķīti tika ierosināta, jo bija radušās bažas, ka viņš ilgstoši nav novērsis iestādē pastāvošās problēmas publisko iepirkumu un arī citās jomās.Valdība Puķītes vietā IeVP priekšnieka amatā apstiprināja Ilonu Spuri, kura iepriekš vadīja pārvaldes Resocializācijas daļu. 

Lai gan tiesā apstrīdēts lēmums par disciplinārsodu, tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietas prokurors Edvīns Piliksers iepriekš lūdza ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram atsaukt vai precizēt iepriekš intervijā sniegtās ziņas par disciplinārsodu.

2011.gada 26.martā Valsts policijas jaunākais inspektors noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka prokurora automašīna "Hyundai" novietota stāvēšanai ceļa zīmes "Tikai ar prokuratūras atļaujām" darbības zonā. Prokurors nebija ievērojis Ceļu satiksmes noteikumus, līdz ar to izdarījis administratīvo pārkāpumu. Par to viņam nolemts uzlikt naudas sodu 20 latu apmērā.

Ņemot vērā to, ka transportlīdzekļa vadītājs ir prokurors, policija nolēma atcelt uzlikto naudas sodu, administratīvā pārkāpuma lietvedību izbeigt un materiālus nosūtīt prokuratūrai jautājuma lemšanai par Piliksera saukšanu piedisciplināratbildības.

Prokuratūra Pilikseram par pieļauto administratīvo pārkāpumu piemēroja disciplinārsodu - mēnešalgas samazināšanu 1,5% apmērā uz vienu mēnesi. Arī atestācijas komisija atzinusi, ka Piliksers pieļāvis administratīvo pārkāpumu, par ko viņš saucams pie disciplināratbildības.

Piliksers pieteikumā pirmās instances tiesā minējis vairākus argumentus soda atcelšanai. Viņš, piemēram, minējis, ka netika noskaidrots un izvērtēts, vai un kādēļ viņam bija radusies nepieciešamība veikt darba pienākumus brīvdienā un kādēļ viņam nebija atļaujas automašīnas novietošanai stāvvietā.

Tāpat prokuroram nebija zināms, vai ir ierosināta disciplinārlieta, un viņš nebija informēts par tiesībām ar to iepazīties.

Administratīvā rajona tiesa Piliksera pieteikumu apmierināja daļēji. Tiesa par prettiesisku atzina pavēli par piemēroto disciplinārsodu, taču noraidīja pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājuma - rakstveida atvainošanās - noteikšanu.

Spriedumu apelācijas instances tiesā pārsūdzēja abas puses.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers  iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "1 pret 1" pastāstīja, ka atļaujas auto novietošanai dienesta stāvvietā ir pieejamas visiem prokuroriem, tāpēc viņam nebija nekādu šķēršļu to izņemt.

Advokāts Viktors Tihonovs tiesā uzvarēja  Zvērinātu advokātu padomi (ZAP), kam tika uzdots atcelt 2008.gada 7.oktobra lēmumu, ar kuru Tihonovs izslēgts no advokatūras.

Strīds bija saistīts ar uzņēmēja Gata Saknīša 2006.gada 12.aprīļa iesniegumu ZAP, kurā tika norādīts: Tihonovs aptuveni gadu - līdz 2005.gada otrajai pusei - sniedzis viņam juridisko palīdzību vairākās civillietās un krimināllietās. Saknītis ZAP rakstījis, ka honorāra segšanai Tihonovs lūdzis uzņēmēju parakstīt vairākas parādzīmes, ko viņš 2005.gada aprīlī-jūlijā arī izdarījis.

Kopskaitā tikušas parakstītas piecas parādzīmes. Izpildot no pēdējās parādzīmes izrietošās saistības, uzņēmēja māte pārdevusi Tihonovam dzīvokli par pazeminātu cenu. Iesniegumam ZAP Saknītis bija pievienojis arī sarunu audioierakstus, kuros minēta nepieciešamība dot kukuļus tiesu varas amatpersonām sekmīgai lietas virzībai.

ZAP lēmumu par Tihonova izslēgšanu pieņēma saskaņā ar Advokatūras likumu un advokātu kolēģijas statūtiem.

Tihonovs ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā vērsās 2008.gada 6.novembrī.

Advokatūras likuma 37.pants noteic, ka ZAP lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. ZAP lēmuma par zvērināta advokāta izslēgšanu, atstādināšanu vai atskaitīšanu no advokātu skaita vai par zvērināta advokāta darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību līdz dienai, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā.

Tihonovs uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu par izslēgšanu, padome nav rīkojusies konsekventi. Pat tad, ja nebūtu attiecībā uz viņu pieņemto lēmumu pretrunas, pret viņu ierosinātajā lietā jau 2008.gada aprīlī ir iestājies noilgums.

Kā ziņots, ZAP disciplinārlietu pret Tihonovu ierosināja jau 2006.gadā. Toreiz viņam tika pārmesti iespējami Ētikas kodeksa pārkāpumi, kas paredz advokātam atturēties no rīcības, kura var mest ēnu uz advokāta profesiju.

Par disciplinārlietas ierosināšanu ZAP lēma pēc tam, kad Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" publiskoja sarunas starp tobrīd lielāko Latvijas privāto zemes īpašnieku Gati Saknīti un viņa advokātu Tihonovu, kurās vairākkārt minēta nepieciešamība dot kukuļus tiesnešiem un tiesībsargiem, lai Saknītis sekmīgi spētu aizstāvēt savas intereses, cīnoties par zaudētu īpašumu atgūšanu. Saknīša sarunas partneris vairākkārt izmantoja necenzētus izteikumus.

2006.gada 13.jūnijā advokātu disciplinārlietu komisija nolēma par advokāta ētikas kodeksa prasību pārkāpšanuTihonovam piemērot bargāko disciplinārsodu - izslēgšanu no advokatūras.

Lieta tika nodota atpakaļ ZAP, kas 2006.gada 14.novembrī pēc Tihonova lūguma līdz 2007.gada 13.jūnijam pagarināja termiņu, lai viņš varētu administratīvajā procesā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzību par disciplinārlietu komisijas lēmumu.

Tihonovs komisijas lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, kas 2007.gada 20.decembrī izbeidza tiesvedību viņa sūdzības lietā, konstatējot, ka šāda rakstura lieta nav skatāma administratīvā procesa kārtībā.

Tiesa lēmumā konstatēja, ka Tihonovs tiesā apstrīdējis Disciplinārlietu komisijas lēmumu, taču tas uzskatāms par starplēmumu un pats par sevi tiesiskas sekas nerada. Šis lēmums ir stājies spēkā.

2008.gada februāra ZAP sēdē tika atzīts, ka Disciplinārlietu komisijas lēmums izslēgt Tihonovu no advokatūras ir nesamērīgi bargs, tādēļ tika nolemts komisijai lūgt izvērtēt jautājumu par maigāka soda piemērošanu.

Izskatot jautājumu oktobra sēdē, ZAP, kas tika ievēlēta 2008.gada maijā notikušajā Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulcē, akceptēja Disciplinārlietu komisijas lēmumu piemērot advokātam disciplinārsodu - izslēgšanu no advokatūras.

Kādreizējais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics tiesā sūdzējās par viņa atbrīvošanu no amata.

Viņš apstrīdēja savu atbrīvošanu no IZM valsts sekretāra amata, paužot pārliecību, ka atbrīvošana no darba ir politiska izrēķināšanās.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis 2012.gada aprīlī ierosināja disciplinārlietu pret Gruškevicu un, izvērtējot disciplinārlietas komisijas atzinumu, Ķīlis nolēma rosināt atbrīvot Gruškevicu no amata saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem deviņus miljonus latu vērtajā datoru iepirkumā.

Šo ierosinājumu vēlāk atbalstīja arī Ministru kabinets. Pārkāpumu būtību Ķīlis iepriekš raksturoja, sakot, ka tikušas veiktas darbības vai pieņemti prettiesiski lēmumi attiecībā uz vairākiem iepirkuma procesa posmiem, pārkāpjot gan Iepirkuma likumu, gan Eiropas Savienības regulu, gan arī finanšu un budžeta likumu, un šo lēmumu dēļ varēja iestāties diezgan smagas sekas budžetam neattiecināmo izmaksu formā.

Pa tiesu instancēm ilgstoši riņķoja bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna un bijušā ierēdņa Arta Zaļūkšņa strīds ar Finanšu ministriju (FM) par lēmumu, ar kuru abiem ierēdņiem 2009.gadā tika piemēroti disciplinārsodi.

Kādreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada 16.oktobrī piemēroja Jakānam disciplinārsodu - amatalgas samazināšanu par 20% uz sešiem mēnešiem - lietā, kas tika ierosināta saistībā ar žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanās krimināllietā apsūdzēto finanšu policistu Vasilija Kivļonoka un Jāņa Laizāna atbrīvošanu no amata VID.

VID Personāla un stratēģiskās attīstības pārvaldes Personāla administrēšanas un juridiskās daļas vadītājam Zaļūksnim šajā lietā tika piemērots disciplinārsods - atbrīvošana no amata.

Jakāns un Zaļūksnis FM lēmumu pārsūdzēja tiesā.

Administratīvā apgabaltiesa strīdu skaitījusi jau divas reizes. Abās reizēs pieņemti pieteicējiem labvēlīgi spriedumi un FM piemērotie disciplinārsodi tika atcelti.

Kādreizējais Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) Civildienesta kontroles departamenta vadītājs Māris Knoks tiesā apstrīdēja Ministru prezidenta Aigara Kalvīša  2006.gada 29.jūnija rīkojumu, ar kuru Knokam tika noteikts disciplinārsods - mēnešalgas samazināšana uz vienu gadu, ieturot 20% no algas.

Knoks tiesā apstrīdēja kādreizējā Ministru prezidenta Kalvīša lēmumu par iejaukšanos kriminālprocesā noteikt disciplinārsodu - atbrīvošanu no amata.

Šāds sods Knokam tika piemērots, izskatot disciplinārlietu, kas pret viņu, kā arī toreizējo VCP priekšnieku Māri Jaunozolu tika ierosināta pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna sūdzības.

Jakāns sūdzībā norādīja, ka VCP amatpersonas devušas prettiesisku uzdevumu izvērtēt procesuālās darbības kriminālprocesā, kuras saistītas ar drošības līdzekļa noteikšanu VID amatpersonai Edgaram Ceram.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija secināja, ka Jaunozols un Knoks prettiesiski esot iejaukušies kriminālprocesā. Rezultātā Jaunozols tika pazemināts amatā uz trīs gadiem, bet Knoks atbrīvots no amata.

Abas amatpersonas pārmetumiem nepiekrita un iesniedza sūdzības Administratīvajā rajona tiesā.

Knoks iepriekš stāstīja, ka VCP aicinājusi Jakānu izvērtēt, vai drošības līdzeklis - liegums ieņemt amatu VID - Ceram piemērots likumīgi. VCP, izvērtējot Kriminālprocesa likuma normas, secinājusi, ka likumā nav paredzēta iespēja piemērot šādu drošības līdzekli, arī Tieslietu ministrija, kurai VCP bija lūgusi skaidrojumu, atzinusi, ka likumā šāds drošības līdzeklis nav paredzēts.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija secināja, ka VCP amatpersonas Jaunozols un Knoks, pārkāpjot sava amata tiesības un pilnvaras, izdarījuši disciplinārpārkāpumu, kas saistīts ar būtiska morāla kaitējuma nodarīšanu valsts civildienestam.

Komisija norādījusi, ka Jaunozola un Knoka rīcība nodarījusi būtisku morālu kaitējumu svarīgām valsts un valsts civildienesta iestādēm, kā arī sabiedrības interesēm, jo, likvidējot attiecīgā pārkāpuma tiešās sekas, nav iespējams likvidēt pārkāpuma radīto uzticības zaudējumu VCP kā iestādei un Jaunozolam un Knokam kā atbildīgajām amatpersonām.

Par VCP priekšnieku toreiz tika iecelts Māris Skudra.

Administratīvā rajona tiesā ierosināja lietu pēc Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) bijušās direktores Regīnas Simsones sūdzības par viņas atbrīvošanu no aģentūras vadītājas amata.

Lieta ierosināta par kādreizējās labklājības ministres Ilzes Viņķeles (V) rīkojuma atcelšanu un mantiskā zaudējuma - nesaņemtās darba samaksas par darba piespiedu kavējuma laiku - atlīdzināšanu.

Pieteikumā viņa lūdza tiesu atcelt pieņemto lēmumu par atbrīvošanu no amata un uzlikt Labklājības ministrijai (LM) par pienākumu atjaunot viņu SIVA direktores amatā, vienlaikus izmaksājot viņai zaudējumu atlīdzību, ko veido darba samaksa par visu darba piespiedu kavējuma laiku uniztērētie līdzekļi juridiskās palīdzības nodrošināšanai.

Lūgumā valdībai atbrīvot no amata Simsoni LM norādīja, ka viņa ar nodomu ir izdarījusi vairākus būtiskus tiesību normu pārkāpumus, līdz ar to valsts interesēm nodarīts būtisks kaitējums un ir pietiekams pamats Simsonei piemērot šādu disciplinārsodu.

LM norādījusi, ka Simsone izdarījusi sešus nopietnus pārkāpumus. Smagākais no tiem ir dienesta dokumentu viltošana ar atpakaļejošu datumu ar mērķi izvairīties no atbildības par nekvalitatīvu grāmatvedības sistēmas kārtošanu unnepietiekamu iestādes administratīvā darba organizēšanu.

Otrs smagākais viņas pārkāpums ir grāmatvedības sistēmas kārtošana pretēji tiesību normām, līdz ar to valsts budžetam, iespējams, radīts zaudējums 306 000 latu apmērā. "Vai ir piesavināšanās fakts vai nav, to vēlāk vērtēs tiesībaizsardzības iestādes. Tas ir viņu izmeklēšanas kompetences jautājums," piebilda Knoks.

Simsone uzskata, ka ir nepatiesi apvainota, nepamatoti atstādināta no amata, un neatzīst pret viņu izvirzītās apsūdzības. Viņa domā, ka LM pārstāvji kampaņveidīgi izplatījuši medijiem, sabiedrībai un Ministru kabineta pārstāvjiem maldinošu, uz subjektīviem pieņēmumiem balstītu informāciju, kaitējot viņas reputācijai.