Pēc Polijas prezidenta Broņislava Komorovska iniciatīvas diskutēt par šī brīža situāciju Eiropas drošības sistēmā un gatavošanos NATO samitam Velsā pirmdien un otrdien Varšavā pulcējās Baltijas valstu, Višegradas valstu grupas, Bulgārijas un Rumānijas prezidenti.
Sanāksmes dalībnieki uzskata, ka Krievijas agresija ir mainījusi drošības situāciju Eiropā, tādēļ vissvarīgākais ir vienota sabiedroto izpratne un turpmākā rīcība, lai nepieļautu situācijas eskalāciju.
Sarunās tika izteikts atzinums, ka Krievijas un Ukrainas konflikts Eiropai ir lielākais drošības izaicinājums kopš Aukstā kara beigām, tādēļ NATO austrumu flanga nostiprināšanai šobrīd ir būtiska un pat izšķiroša nozīme.
Prezidenti, tostarp Bērziņš, uzskata, ka notikumi Ukrainā liecina par jaunu kara formu, kurā tiek izmantota valsts iekšējā situācija, destabilizējot to no ārpuses un iesūtot valstī kā fizisku, tā militāru spēku, lai uzsāktu aktīvu pretdarbību.
Valsts prezidents Andris Bērziņš arī pauda uzskatu, ka civilās lidmašīnas notriekšana ir traģisks fakts, kas skaidri apliecina, cik būtiski ir aizsardzības un drošības jomā sadarboties gan reģionāli, gan arī ar tām Skandināvijas valstīm, kuras ir NATO sadarbības partneres.
Sarunas dalībnieki bija vienoti par pastāvīgas NATO spēku klātbūtnes nozīmi alianses austrumu daļā no Baltijas līdz pat Melnajai jūrai, jo militārais konflikts Ukrainā un Krimas aneksijas fakts ir palielinājis vienotas un konsekventas NATO politikas nozīmi visu valstu drošības jautājumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
