Pretgaisa aizsardzības attīstīšana izskatās pēc ugunsgrēka dzēšanas, uzskata atvaļinātais pulkvedis Rublovskis  (37)

Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kopš neatkarības atgūšanas praktiski nav izdevies attīstīt vērā ņemamas militārās spējas, uzskata Rublovskis. Valdības lēmums par pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanu vairāk izskatās pēc "ugunsgrēka dzēšanas", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, un tā nav plānveida attīstība, lai arī lokatoru un ieroču iegāde ir nepieciešama, uzskata eksperts.

"Lai kādas spējas liktu galvgalī, to rezultāti būs redzami pēc desmit gadiem. Mēs regulāri esam mainījuši šīs prioritātes, proti, iepriekš bija sauszemes spēki, pēc tam bija jūras spēki, tagad pretgaisa aizsardzība. Mēs nevienu šo prioritāti neesam noveduši līdz loģiskam galam un tā rezultātā mums ir neviena 21.gadsimtam atbilstoša kaujas spēja, un pastāv šaubas par to, vai tās atbilst 21.gadsimta drošības videi," uzsvēra Rublovskis.

Prioritāšu pieskaņošana krīzes situācijām ir atstājusi negatīvu ietekmi uz NBS attīstību vismaz pēdējos sešos gados. "Tagad iznāk tā - ja notiktu kaut kas ar pasažieru kuģi, tad mēs visi pirktu nepieciešamās lietas Jūras spēkiem. Ugunsgrēka risinājumi nepalīdz atrisināt fundamentālas sistēmas problēmas. Ja attīstība būtu izplānota pirms 12 gadiem, tad mums šobrīd būtu reālas spējas," norādīja eksperts un piebilda, ka projektu aizsākšana tika palaista vējā laikā, kad valstij bija labāks finansiālais stāvoklis.

Viņš arī norādīja, ka 158 miljoni eiro ir ļoti liela summa un nav nekādas garantijas, ka šis valdības lēmums tiks izpildīts. To jau apliecinājuši iepriekšējie gadi, kad netika pildīti daudzi lēmumi par bruņoto spēku attīstību. Tāpat neviens šobrīd nevar paredzēt, kāda būs politiskā situācija pēc astoņiem gadiem un kādi lēmumi attiecībā uz bruņoto spēku attīstību tiks pieņemti nākotnē.

Jau ziņots, ka valdība vakar akceptējusi AM priekšlikumus izlūkošanas un pretgaisa spēju attīstībai, kas paredz gaisa telpas novērošanas sensoru un radaru iegādi un uzstādīšanu, individuālo pretgaisa aizsardzības sistēmu un ieroču iegādi, kā arī modernizāciju. Ar modernām sistēmām tiks aprīkoti patruļkuģi, kā arī attīstītas taktiskās izlūkošanas spējas.

Kopumā astoņu gadu laikā izlūkošanas un pretgaisa aizsardzības spēju attīstībai plānots atvēlēt 158 miljonus eiro.

Ziņots arī, ka pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšana pēc Ukrainas krīzes pavirzījusies aizsardzības jomas prioritāšu galvgalī.

"Notikumi Ukrainā, Krievijas bruņoto gaisa spēku koncentrēšana pie mūsu valsts robežas, kā arī šo spēku aktivitāte gaisa telpā Latvijas robežu tuvumā rada pastiprinātu apdraudējuma risku valsts drošībai. Nepieciešams strauji attīstīt Latvijas pretgaisa aizsardzības spējas, līdzekļi tam jāatrod šī gada budžetā," pavasarī paziņoja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.