Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) atzina Latvijas vainu pret tā dēvēto "Imantas hakeri" Denisu Čalovski vērstos pārkāpumos un nosprieda, ka valstij viņam jāsamaksā 5000 eiro morālā kaitējuma kompensācija, teikts ceturtdien publicētajā ECT lēmumā.
ECT atzinusi, ka Latvija nedrīkst izdot viņu ASV, kamēr spēkā nav stājies galīgais tiesas spriedums.
Kā portālam „Delfi" sacīja Čalovska advokāts Saulvedis Vārpiņš, saskaņā ar ECT lēmumu tiek turpināts lēmums, ar kuru liegts Latvijai ASV izdot Čalovski.
Ceturtdien pieņemto lēmumu gan vēl trīs mēnešu laikā iespējams pārsūdzēt ECT.
Pēc Vārpiņa teiktā, ECT spriedums ir apjomīgs, tas izvērsts uz 51 lappuses un rakstīts juridiski sarežģītā valodā.
Advokāts atzīmēja, ka pirms iepazīšanās ar visu sprieduma tekstu, viņš negribētu komentēt konkrētus Latvijas pret Čalovski vērstos pārkāpums.
Tāpat ECT uzskatījusi, ka daļa argumentu, kas norādīti sūdzībā, nav pamatoti. Arī ar šiem apsvērumiem nepieciešams iepazīties advokātiem.
Kā norāda Ārlietu ministrija (ĀM), Čalovskis ECT sūdzējās par to, ka tbildīgās Latvijas iestādes nebija pienācīgi izvērtējušas iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus, kuri rastos, ja viņš tiktu izdots ASV. Iesniedzējs arī sūdzējās, ka viņa ievietošana aiz metāla nožogojuma bija viņa cieņu pazemojoša un ka policijas darbinieki pirms tiesas sēdes esot viņam likuši pārvilkt pāri galvai jakas kapuci.
Viņš arī apgalvoja, ka aizturēšanas laikā viņam netika nodrošināta juridiskā palīdzība, ka pati aizturēšana un tai sekojošā izdošanas apcietinājuma piemērošana bija nelikumīga, ka viņam un viņa aizstāvim savlaicīgi netika dota iespēja iepazīties ar izdošanas lūguma materiāliem. Visbeidzot, iesniedzējs apgalvoja, ka Latvijas tiesību akti neparedz efektīvu kontroli izdošanas apcietinājuma piemērošanas gadījumos.
Tiesa vienbalsīgi noraidīja iesniedzēja sūdzību par viņa izdošanu uz ASV, uzskatot, ka lietā nav saskatāms iespējamās cietsirdīgas vai pazemojošas apiešanās risks gadījumā, ja iesniedzējs tiktu izdots ASV un tur notiesāts par viņam inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem datorvidē. Tiesa atzīmēja, ka nevienā no apsūdzībām, kuras iesniedzējam izvirzīja ASV iestādes, viņam nedraudēja mūža ieslodzījums.
Tiesa vienbalsīgi konstatēja, ka, ievietojot iesniedzēju aiz metāla nožogojuma tika pārkāpts spīdzināšanas, cietsirdīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegums. Tiesa norādīja, ka metāla režģu būrī iesniedzējs tika ievietots tikai tādēļ, ka tiesu sēžu zālē tā bija vienīgā vieta, kur viņš varēja atrasties. Turklāt ne iesniedzēja personība, ne noziedzīgo nodarījumu, par kuriem viņš tika turēts aizdomās, nevardarbīgais raksturs nevarēja attaisnot šādu rīcību, kas, ECT ieskatā, bija cilvēka cieņu pazemojoša. Taču ECT nepieņēma iesniedzēja apgalvojumus, ka tiesas sēdes laikā policijas darbinieki viņam būtu likuši pārvilkt pāri galvai jakas kapuci, atzīmējot, ka iesniedzējam pašam bija dibināti iemesli slēpt seju.
Ar četrām balsīm pret trim ECT konstatēja, ka izdošanas apcietinājuma piemērošana neatbilda konvencijas prasībām. ECT norādīja, ka spēkā esošās kriminālprocesuālās normas noteica tikai izdošanas apcietinājuma maksimālo ilgumu, kas nedrīkstēja pārsniegt vienu gadu. Savukārt, atsaucoties uz nacionālo tiesu lēmumu motivāciju, kuros tika norādīts, ka tiesas neveic kontroli pār izdošanas apcietinājumu, ECT secināja, ka iesniedzējam nebija pieejams efektīvs kontroles mehānisms, lai lūgtu pārskatīt viņam piemērotā izdošanas apcietinājuma nepieciešamību.
ECT arī noraidīja Čalovska sūdzību par to, ka 2012. gada 4. decembrī veiktā aizturēšana bijusi prettiesiska un, ka aizturēšanas laikā un vēlāk viņam netika nodrošinātas tiesības uz juridisko palīdzību.
ECT arī noraidīja Čalovska sūdzību, ka viņam un viņa advokātam netika dota iespēja savlaicīgi iepazīties ar lietas materiāliem pirms tiesas sēdes, kurā tika lemts jautājums par izdošanas apcietinājuma piemērošanu.
Iesniedzējs lūdza piespriest viņam morālo kompensāciju 10 000 eiro apmērā, taču Tiesa šo prasību apmierināja tikai daļēji, atlīdzībā piespriežot 5 000 eiro.
Ceturtdien pieņemto ECT spriedumu iespējams apstrīdēt Lielajā palātā.
Jau vēstīts, ka 2013.gada 6.augustā, valdība nolēma Čalovski izdot tiesāšanai ASV, taču ECT šo lēmumu apturēja.
Čalovskis tika apsūdzēts vairākos kibernoziegumos un viņš tika aizturēts 2012.gada decembrī Rīgā.
Tika vēstīts, ka sestā stāva dzīvokli Imantā, kur atradies Čalovskis, ieņēmuši specvienības dalībnieki, kas ar trosēm nolaidušies no jumta.
Abi pārējie lietā apsūdzētie ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.
Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu "Gozi", inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 tūkstoši datoru ASV. To vidū inficēti arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datori. Ar šā vīrusa palīdzību iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.
Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čelovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.
Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.
Jau vēstīts, ka ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš pazīstams arī ar iesauku Miami. ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.
Tika prognozēts, ka Čalovska lietas izskatīšana ECT varētu ilgt aptuveni gadu. Savukārt 2013.gada rudenī Latvijas varas iestādes, nesagaidot ECT spriedumu, Čalovski atbrīvoja no apcietinājuma.