Bordānam esot vēl nepieciešams iepazīties ar ECT argumentiem, tomēr viņš pauda, ka vairāku ministru nostāja, nekonsultējoties ar toreizējo tieslietu ministru Bordānu, iebilst pret Čalovska izdošanu arī radījusi fonu, uz kura ECT tiesneši sprieda un skatīja šo lietu.
"Viss, kas toreiz notika valdībā - saistībā ar [ārlietu ministru Edgaru] Rinkēviča (V) kungu un [toreizējo aizsardzības ministru Arti] Pabrika (V) kungu, kuri neatbalstīja izdošanu, - varēja "nostrādāt" uz ECT pozīciju," minēja bijušais ministrs.
Bordāns atgādināja, ka viņš uzticējās valsts tiesībsargājošajām institūcijām. "ECT uz šo skatās no citām pozīcijām - saistībā ar viena indivīda interesēm," piebilda Bordāns.
Bordāns piebilda, ka viņam gan nav zināms, kā Tieslietu ministrija (TM) strādājusi ar šo jautājumu un kā Ārlietu ministrija (ĀM) pārstāvējusi šo jautājumu. "Turklāt, pēc manas informācijas, tieslietu ministres [Baibas Brokas (VL-TB/LNNK)] padomnieks ir Lauris Liepa, kurš ir advokāts arī Čalovskim," minēja bijušais ministrs.
"Protams, ka šis spriedums ietekmē tālākos notikumus," rezumēja Bordāns.
Kā ziņots, ECT atzinusi, ka kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski Latvija nedrīkst izdot ASV, kamēr nav stājies spēkā ECT spriedums
ECT no Latvijas par labu Čalovskim piedzinusi arī 5000 eiro kompensāciju.
Kā skaidroja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce, ECT palāta ir atzinusi, ka Čalovska izdošana uz ASV nav Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums. "Čalovski drīkst izdot, taču šis ECT spriedums vēl nav stājies spēkā, tādēļ ECT norāda, ka līdz dienai, tad spriedums stāsies spēkā saskaņā ar Konvencijas 44.pantu, saglabājas pagājušā gada augustā noteiktie pagaidu aizsardzības pasākumi," skaidroja Līce.
Līce uzsvēra, ka Latvija vēl spriedīs par turpmāko rīcību.
Kā ziņots, valdība pērn 6.augustā lēma izdot Čalovski ASV, tomēr iespējamā kibernoziedznieka advokāti vērsās ECT, lūdzot noteikt pagaidu aizsardzību, proti, aizliegumu izdot Čalovski ASV, pirms viņa lieta nav izskatīta. ECT šo lūgumu apmierināja, taču Čalovskis turpināja atrasties cietumā, no kura viņš tika atbrīvots vien 10.oktobrī.
ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš esot pazīstams arī ar iesauku Miami. ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.
Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka "Gozi Virus" ticis radīts, lai piekļūtu datiem par svešiem banku kontiem un pēc tam iztukšotu tos. Ar minēto vīrusu dators varēja tikt inficēts, atverot šķietami nekaitīgu "PDF" formāta failu. Ar minētā datorvīrusa palīdzību no banku kontiem visā pasaulē izzagti vairāki miljoni ASV dolāru - kopējās finansiālās pretenzijas pret visu grupu ir vismaz 50 miljoni dolāru, ieskaitot gan nozagto naudu, gan vīrusa radītos zaudējumus.
Čalovski Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) apsūdz par to, ka viņš ir pārdevis "Gozi" vīrusam domāto pārlūka injekciju 2011.gada janvārī. Pārlūka injekcija izplatās ar vīrusu palīdzību un izmaina bankas mājaslapas izskatu, ieliekot tur lūgumu sniegt dažādas ziņas, tostarp arī par bankas karti. Šie dati pēc tam tiek izmantoti kontu apzagšanai. Čalovskis pats naudu no kontiem nav zadzis, taču saņēmis atlīdzību par minētās programmatūras izstrādi, kuru viņam esot pasūtījis Kuzmins.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
