Lai arī plašsaziņas līdzekļos izskanējis, ka Latvija viņu meklē par 1991.gadā pastrādātajiem noziegumiem, patiesībā jau 2001.gadā lieta pret viņu izbeigta.
Latvijas Drošības policijā apliecināja, ka Latvija bija viņu izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā līdz 2001.gada 21.augustam, kad lietā iestājās noilgums. Līdz ar to viņa meklēšana tika pārtraukta.
Krimināllieta bija ierosināta pēc tolaik spēkā esošā Kriminālkodeksa, proti, par darbībām, kas vērstas uz valsts varas gāšanu 1991.gadā Latvijā.
Noilguma iestāšanos Antjufejeva krimināllietā apliecināja arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V). Viņš pastāstīja, ka Latvijas iestādes šobrīd vērtējot, kādus tiesiskos līdzekļus pret Antjufejevu varētu izmantot.
"Mēs, protams, vērtējam, kādus tiesiskos līdzekļus varam izmantot. Man ir informācija, ka viņš ir ielikts Piedņestras Interpola meklēšanā. Mūsu interesēs būtu, ka viņu varētu kaut kādā veidā saukt pie atbildības, taču šobrīd ir grūti pateikt, kādus risinājumus varētu pielietot. Dienesti domā. Piemēram, ja mēs viņu ievietojam ''melnajā sarakstā'' un liedzam ieceļot Latvijā, tad es stipri šaubos, vai viņš kādreiz vispār gribēs atbraukt uz Latviju," uzsvēra ministrs.
Ukrainas mediji šonedēļ vēstīja, ka Krievijas pilsonis Aleksandrs Borodajs, kas uzdodas par pašpasludinātās tā dēvētās Doņeckas tautas republikas "premjerministru", aizbēdzis uz Krieviju.
Par Borodaja došanos uz Krieviju paziņoja "Doņeckas tautas republikas" jaunais vicepremjers Antjufejevs. Līdz ar Borodaja aizbraukšanu Antjufejevs kļuvis par Doņeckas teroristu pašpārvaldes premjerministra vietas izpildītāju un kaujinieku galveno komandieri.
Antjufejevs Doņeckā parādījās 11.jūlijā, kad tika paziņots par viņa iecelšanu "Doņeckas tautas republikas" vicepremjera amatā.
Latvijā Antjufejevs bija izsludināts starptautiskā meklēšanā par līdzdalību Latvijas neatkarības centienu apspiešanā 1991.gada augusta puča laikā.
Pēc ierašanās Doņeckā Antjufejevs Krievijas propagandas medijiem lepni stāstīja, ka viņš visu savu dzīvi ir "cīnījies ar fašismu", bet savu darbību Latvijā Antjufejevs raksturojis kā "aktīvu cīņu pret nacionālfašisma atdzimšanu Latvijā".
Latvijas Ģenerālprokuratūra bijušā PSRS Iekšlietu ministrijas Baltijas dzelzceļa mezgla priekšnieka Antjufejeva 1991.gada augusta puča laikā pastrādātos noziegumus klasificēja kā smagus. Pēc Latvijas Ģenerālprokuratūras rīcībā esošās informācijas, Antjufejeva pakļautībā esošie Rīgas OMON kaujinieki 1991.gada 18.augustā atklāja uguni ar automātiem uz Rakstnieku namam piederošo mikroautobusu, nogalinot tā vadītāju Raimondu Salmiņu, iepriekš rakstīja "Diena".
Pēc augusta puča izgāšanās Antjufejevs aizbēga uz Krieviju, bet jau 1991.gada nogalē viņš ieradās Moldovas separātiskajā reģionā Piedņestrā, kur viņam bija būtiska loma separātiskā reģiona iekšlietu un drošības struktūru izveidē. Līdz 2012.gadam Antjufejevs ieņēma Piedņestras aizsardzības ministra amatu.
Pēc varas nomaiņas Piedņestrā 2012.gada janvārī Antjufejevs atvaļināts no dienesta, kā formālo iemeslu minot viņa vecumu. Februārī Antjufejevs pārcēlās uz Maskavu, bet jūnijā Piedņestrā viņam izvirzītas apsūdzības varas ļaunprātīgā izmantošanā. 2013.gadā Piedņestras varasiestādes viņu izsludināja meklēšanā.
Arī Moldovā Antjufejevs izsludināts meklēšanā, apsūdzot viņu par varas piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
