Latvijas Universitāte (LU) ministru prezidentei un izglītības un zinātnes ministrei nosūtījusi iebildumus pret iecerētajiem pedagogu kvalifikācijas nosacījumiem un profesionālās pilnveides kārtību, bažījoties, ka jaunie noteikumi būtiski pazeminās izglītības kvalitāti Latvijā.
LU norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā projektā "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" noteiktas dažkārt nepamatoti zemas pedagogu kvalifikācijas prasības, pret kurām kategoriski iebilst.
Piemēram, projekts paredz, ka par vidusskolas fizikas skolotāju var kļūt matemātikas bakalaurs divu mēnešu laikā. Neskatoties uz to, ka nav apguvis fizikas mācību metodiku, pedagoģiju, psiholoģiju un nav guvis pedagoģisko praksi skolā. LU akcentē, ka pazeminātās prasības pret skolotāju profesionālu sagatavošanu pazeminās skolēnu zināšanu līmeni. Nākotnē tas būtiski ietekmēs arī tautsaimniecības attīstību.
LU nemierā arī ar pretrunām jaunajos nosacījumos. Lai arī skolotājiem noteiktas augstas akadēmiskās un profesionālās prasības, taču vienlaikus par skolotājiem var kļūt arī personas, kuras nepietiekami pārzina priekšmeta saturu un metodiku un kurām nav bijusi pedagoģiskā prakse skolā. Projekts pieļauj latviešu valodas skolotājam gūt tiesības mācīt ķīmiju vidusskolā, neapgūstot šo priekšmetu B programmā pat pamatskolas līmenī. Uzskaitīta arī virkne citu iebildumu.
LU arī vērš uzmanību, ka projekta vērtēšanā nav piedalījusies Latvijas Darba devēju konfederācija, skolotāju profesionālās asociācijas un augstskolas, kas izglīto nākamos skolotājus.
LU ierosina izvirzīt stingras prasības skolotāju izglītībai, nosakot, ka par skolotāju var strādāt tikai tas, kam ir augstskolas izdots diploms ar mācību priekšmetam atbilstošu skolotāja kvalifikāciju. LU aicina apturēt šī noteikumu projekta tālāku virzīšanu un, iesaistot diskusijā profesionāļus un sabiedrību, izstrādāt jaunu projektu.