Satversmes aizsardzības birojs (SAB) uzskata, ka Latvijā veiksmīgi darbojas valsts noslēpuma izsniegšanas sistēma, turklāt drošības iestāžu amatpersonas regulāri vērtē uzlabojumu nepieciešamību šajā sistēmā, atzina SAB pārstāvji.
Likums "Par valsts noslēpumu" publiski dara zināmus kritērijus, kādiem personai jāatbilst, lai saņemtu pieeju valsts noslēpuma objektiem. Likumā minētā kārtība nosaka, ka personu pārbaudes kārtību un termiņus izstrādā SAB direktors un apstiprina Ministru kabinets, tā ir klasificēta un birojam nav tiesību to publicēt.
Visas trīs valsts drošības iestādes veic pārbaudes savas kompetences robežās. Tikai atsevišķos gadījumos pārbaudes laiks ilgstot vairākus mēnešus, un tas ir gadījumos, kad iegūtā informācija prasa papildus pārbaudi un analīzi.
Informācija par pārbaudē konstatēto sabiedrībai un pārbaudāmajai amatpersonai nav pieejama. To apliecināja tieslietu ministres Baibas Brokas ( VL-TB/LNNK) gadījums, kad viņai SAB atteica izsniegt pielaidi. Toreiz SAB vadītājs Jānis Maizītis paziņoja, ka Brokas gadījumā riski izvērtēti kā nopietni, tomēr nedz sabiedrība, nedz pati Broka par lēmuma iemesliem neuzzinās, jo tā ir klasificēta informācija. Viņš uzskata, ka arī Brokas ieņemamais amats nav iemesls, lai sabiedrībai atklātu SAB lēmuma pamatojumu, turklāt par līdzīgu lēmumu motivāciju nerunājot nevienas valsts atbildīgie specdienesti.
Jautājums par valsts noslēpuma pielaides izsniegšanas kārtības uzlabošanu aktualizējās pēc tam, kad atklājās, ka ģenerālprokurors nav mainījis SAB lēmumu par atteikumu Brokai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.
Broka pēc ģenerālprokurora lēmuma nolēma demisionēt. Tāpat šis jautājums aktualizējās pēc tam, kad valdība nolēma nepārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) palātas spriedumu lietā "Ternovskis pret Latviju" par SAB atteikumu Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšniekam Andrim Ternovskim izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Līdz ar to valstij Ternovskim būs jāizmaksā morālā kaitējuma kompensācija 5000 eiro apmērā.
Vienlaikus vairākām ministrijām ir dots uzdevums izvērtēt pašreizējo procedūru un iesniegt priekšlikumus tās pilnveidošanai.
Broka jau vērsusi uzmanību uz nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā jeb procedūrā, kādā norit pielaides piešķiršana vai pārsūdzība, jo pašlaik tā neatbilst tiesiski demokrātiskas valsts prasībām. Broka uzskatot par savu pienākumu rīkoties, lai šī tiesiskā sistēma tiktu mainīta un sakārtota un pielaide piešķiršana nekļūtu par "politisko instrumentu". Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš gan uzsvēra, ka VL-TB/LNNK vispirms vēlētos tikties ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) un pārrunāt jautājumu par iespēju strādāt pie izmaiņām normās, kas regulē pielaides valsts noslēpumam izsniegšanas kārtību un procedūru.
Drošības policija (DP) jau paziņojusi, ka šobrīd spēkā esošā atļaujas darbam ar valsts noslēpumu izsniegšanas kārtība ir efektīva un nodrošina iespēju veikt vispusīgu un objektīvu personas pārbaudi saprātīgā termiņā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
