Nautrēnu baznīcai 100 - 4
Foto: Publicitātes foto
3.augustā Nautrānu Romas katoļu draudzes baznīca Rogovkas ciemā bija pārpildīta ar tuviem un tāliem ciemiņiem, tiem, kuriem dvēselē uz mūžu ierakstīts šis staltais, majestātiskais dievnams.

Par godu baznīcas 100 gadu jubilejai svinīgo dievkalpojumu celebrēja Viņa Eminence kardināls, nautrānietis Jānis Pujats, Vārkavas draudzes prāvests Onufrijs Pujats, kā arī pašreizējais Nautrānu prāvests Juris Kravalis.

100 gadi baznīcas mūžā nav ilgs laiks, tomēr Nautrānu baznīca šajā laikā ir piedzīvojusi tik daudz gan priecīgu, gan traģisku brīžu. Katoļu baznīca Latgalē allaž ir bijusi kultūras centrs, kultūrvides, latviskuma un tradīciju glabātāja, tautas garīguma šūpulis, kas cieši saistīts ar šejienes ļaužu likteņiem.

Lielākā dāvana baznīcas jubilejai ir Andras Zubko-Melnes grāmata, kurā apkopota vēsturiskā informācija par Nautrānu baznīcu, vēstures arhīvu materiāli, pierakstītas draudzes locekļu atmiņas.

Pirmās ziņas par Nautrānu draudzi atrodamas jau kopš 1710.gada, kapela atradusies Žogotu sādžā un to apkalpojuši Rēzeknes misijas jezuīti. Uz Rogovku baznīca pārcelta 1799.gadā, kur uzbūvēts koka dievnams, kas lielajai draudzei kļuvis par šauru.

Smags un grūts bijis jaunās baznīcas celtniecības laiks, Krievijas valdības Iekšlietu ministrija jauna dievnama būvi nav vēlējusies atļaut, būvniecība uzsākta 1901.gadā, par draudzes locekļu ziedojumiem un ar pašu rogovkiešu spēkiem. Baznīca iesvētīta tikai 1914.gada 8.jūnijā, Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas godam.

Nautrānu draudze ir devusi visvairāk katoļu garīdznieku (kopskaitā vairāk kā divi desmiti) no visām Latvijas katoļu draudzēm, no šejienes nākuši ne tikai V.E kardināls Jānis Pujats, bet arī Latgales Atmodas darbinieks monsinjors Nikodems Rancāns, bīskaps un pirmās Latvijas Republikas Saeimas deputāts, vicepriekšsēdētājs Jezups Rancāns, un citi.

Savā svētrunā kardināls Jānis Pujats aicināja nautrāniešus nezaudēt saikni ar savu dzimto dievnamu, kalpot Dievam brīvi, dabiski un skaisti, jo dzīvē ir tikai divas izvēles – vai nu būt kopā ar Dievu, vai būt bez Dieva. "Turēsimēs pi sovys bazneicenis, itei bazneica ir rati skaista, bet vysskaistuokuo tei ir nu tuos pusis, kur ir tova tāva sāta," – uzsvēra augstais viesis, atceroties to laiku, kad mazo Jānīti māte nesa klēpī uz Nautrānu baznīcu, lai veltītu savu dēlēnu Dievmātes aizgādībai.

Grāmatā par Nautrānu katoļu baznīcu, Andra Zubko-Melne raksta: "Viens gadsimts Nautrānu jeb Rogovkas baznīcas vēsturē ir noslēdzies, tas ir bijis gan gaišs, gan traģisks, gan pretrunu pilns, tagad sācies nākamais. Kāds tas būs, tas ir mūsu pašu rokās. Neaizmirsīsim, ka mēs esam tie, kas veido savas draudzes vēsturi. Dokumentēsim notikumus, ko atstāt nākamajām paaudzēm, jo šodiena jau rīt būs vēsture."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!