Daļai sabiedrības tiek uzspiesta zaudētāju filozofija, uzskata Druvis Kleins  (66)

Viņš norādīja, ka attieksmi pret bruņotajiem spēkiem veido sabiedrības kopējā skeptiskā attieksme pret valsts pārvaldi un politiku. Krīzes gadi pilsoniskās līdzdalības mazināšanos tikai pastiprināja.

"Šodien var vērot, kā sabiedrība arvien vairāk atsvešinās no armijas, un šajā ziņā sākam zaudēt tādu kā kopības sajūtu ar saviem bruņotajiem spēkiem, savu kā pilsoņa saikni ar valsti, ar atbildību par to, kas te notiek vai arī nenotiek. To apliecina nesen publiskotā aptauja, kurā daudzi atzinušies, ka militāra rakstura krīzes gadījumā pamestu valsti, nevis stātos pretim ienaidniekam. Cilvēki šajā ziņā izturas kā patērētāji, proti, maksā nodokļus un paļaujas, ka par valsts aizsardzību domās kāds cits - šajā gadījumā bruņotie spēki. Tajā pašā laikā sabiedrība valsts aizsardzības veidošanā miera laikā nav gatava piedalīties un diezgan skeptiski attiecas pret ideju, ka valsts aizsardzībai ir jāatvēl adekvāti līdzekļi," uzsvēra Kleins.

Lai popularizētu armiju un pieteikšanos dienestam, nepietiek tikai ar reklāmu. Sabiedrībā ir jāaudzina pašapziņa, patriotisms un piederības apziņa šai valstij. Tādā milzīgā valstī kā ASV vai Igaunijā to prot darīt labāk, un armija sabiedrībā tiek uztverta ar lielāku lepnumu nekā pie mums.

Latvijas iedzīvotāji pierādījuši, ka nacionālā līmenī brīnišķīgi spēj mobilizēties, piemēram, Dziesmusvētkos, bet tas arī gandrīz viss. "Ja iestāsies krīze, tad brauksim uz ārzemēm un aizmirsīsim, ka šo zemi, brīvību un tiesības mums savā zemē dziedāt latviešu valodā grūtās kaujās izcīnīja mūsu vecvectēvi. Šodien mēs to vairs pienācīgi nenovērtējam. Mēs sākam aizmirst savu vēsturi, sākam zaudēt piederības apziņu šai zemei, sākam aizmirst paši savas vērtības, tādēļ arī vairs negribam, nespējam saskatīt saikni starp savu relatīvi nodrošināto dzīvi, savu valsti un savu nacionālo armiju. Mēs pārāk daudz salīdzinām un pārāk zemu novērtējam to, kas mums jau ir dots," norādīja Kleins.

Tādēļ arī dzirdīgas ausis atrod apgalvojumi, ka, piemēram, NATO nespēj Latviju aizsargāt un agresoram pietiktu ar vienu bataljonu, lai iekarotu visu. Šādiem bieži kultivētajiem apgalvojumiem daļa sabiedrības nekritiski tic un tā ir zaudētāju filozofijas uzspiešana, norādīja Kleins.

"Kāds grib, lai mēs esam padevušies, pirms esam sākuši karot. Varu apgalvot, ka jebkurā pasaules malā, kur tautai ir kaut niecīgs lepnums par savu valsti un nedaudz pašapziņas, neviens agresors nespēs ar 600-700 karavīriem sekmīgi okupēt pat republikas nozīmes izmēra pilsētu," uzsvēra Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra direktors.

Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.