Par atbalsta mehānismiem embargo dēļ cietušajiem uzņēmumiem valdība varētu lemt otrdien  (51)

Sākotnēji bija plānots, ka par šo jautājumu varētu lemt jau pirmdien, 11.augustā, sasauktā valdības ārkārtas sēdē, tomēr Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām līdz pirmdienai vēl varētu nepagūt sagatavot informatīvo ziņojumu.

Pagājušajā gadā sankcijām pakļautie produkti no Latvijas uz Krieviju tika eksportēti 52,82 miljonu eiro apmērā. Tomēr gan Straujuma, gan ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) vērsa uzmanību, ka sankcijas atstās arī netiešu efektu, proti, Latvijas tirgū var nonāk citu Eiropas Savienības (ES) valstu saražotā Krievijas embargo pakļautā produkcija. Tiks ietekmēta arī Latvijas tranzīta un iepakojuma nozare.

Krievijas embargo skartajiem uzņēmumiem tiek plānoti atbalsta mehānismi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Tiek risinātas arī sarunas ar citām ES valstīm par iespēju sankciju skartās nozares stabilizācijai izmantot līdzekļus no ES Stabilitātes fonda, kurā kopumā pieejami 400 miljoni eiro. Eiropas Komisija arī apsver iespēju vērsties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, jo Krievijas sankcijām nav pamatojama, teica Straujuma.

Viņa apliecināja, ka Latvija ir viena no Krievijas sankciju dēļ visvairāk cietušajām ES valstīm. Premjerministre pieļāva, ka Krievijas noteiktās sankcijas ir mērķorientētas, jo tās visvairāk skar Baltijas valstis, Poliju, Nīderlandi, Dāniju. Aplēses rāda, ka sankcijas ES skar vidēji 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Lietuvā - 3,8% no IKP, Latvijā - 0,7%, Igaunijā - 0,7%, Polijā - 0,6% no IKP.

Viens no Latvijas valdības sniegtajiem atbalsta pasākumiem sankciju skartajiem uzņēmumiem varētu būt kredītgarantijas tiem uzņēmumiem, kas ir saņēmuši kredītus bankās un kam bankas varētu gribēt pārskatīt nosacījumus. Šādas kredītgarantijas varētu nodrošināt Latvijas Garantiju aģentūra. Cits operatīvais risinājums varētu būt nodokļu nomaksas režīma korekcija, piemēram, sankciju skartais uzņēmums varētu nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli vai varētu saīsināt pievienotās vērtības nodokļa atmaksas termiņu. Ekonomikas ministrija strādās, lai sniegtu atbalstu jaunu noieta tirgu meklēšanā un sniegtu atbalstu mārketingam citu valstu tirgos. Pastāv arī iespēja meklēt iespējas ātrāk saņemt ES fondu līdzekļus un samazināt administratīvo slogu.

Kā atbalsta risinājumu valdības pārstāvji arī minēja iespēju popularizēt Latvijā ražotās preces Latvijas pircēju vidū un meklēt iespējas pašvaldību iepirkumos iegādāties Latvijā ražotos pārtikas produktus.

Šodien Latvijas robeža ar Krieviju bija slēgta līdz plkst.15, tagad tā ir atvērta, taču Krievijā netiek ielaistas preces, kuru kodi atbilst Krievijas embargo sarakstā iekļautajām precēm.

Kā ziņots, Krievija noteikusi pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes, nav iekļauts saldējums.

Ekonomikas ministrs atzīmēja, ka situāciju uz slikto pusi vērstu tas, ja, piemēram, sankciju sarakstā tiktu iekļauti arī dzērieni vai farmācijas ražojumi.

Krievijas noteikto sankciju dēļ Ministru prezidente pārtrauca savu atvaļinājumu un šodien tikās ar ministriem un nozaru organizācijām. Šorīt Ministru prezidente tikusies arī ar Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, tomēr sīkāk par tikšanos premjerministre nestāstīja.