KNAB: Visvairāk šaubu par pretkorupcijas iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti ir attiecībā uz pašvaldībām, tiesām un Saeimu  (11)

KNAB valdībā iesniedzis informatīvo ziņojumu par korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2009.-2013.gadam un programmas īstenošanu. Ziņojumā teikts, ka lielākā daļa valsts pārvaldes institūciju veikušas korupcijas risku analīzi un izstrādājušas korupcijas novēršanas pasākumu plānus. Savukārt lielākā daļa pašvaldību nav īstenojušas speciālus korupcijas risku ierobežošanas pasākumus.

Tāpat ir izstrādātas vadlīnijas par valsts amatpersonas rīcību kukuļa piedāvāšanas gadījumā, sagatavoti informatīvi materiāli, analizēta institūciju prakse iekšējo pretkorupcijas pasākumu organizēšanā, veikta valsts pārvaldē nodarbināto un sabiedrības informēšana par ētikas pamatprincipiem valsts pārvaldē un uzlabota ziņotāju aizsardzības sistēma.

Tajā pašā laikā KNAB ziņojumā secina, ka vēl arvien visās publisko personu institūcijās nav izveidota tāda iekšējās kontroles sistēma, kas rada pārliecību, ka ir izdarīts viss nepieciešamais, lai korupcijas, interešu konflikta vai izšķērdēšanas riska iespēja būtu minimāla.

"Visvairāk šaubu par pretkorupcijas iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti rodas attiecībā uz publisko personu kapitālsabiedrībām, pašvaldībām, tiesām un parlamentu. Papildus atzīmējams, ka Latvijā nav nodrošinātas uz brīvu konkurenci un vienlīdzību balstītas personāla atlases procedūras gan valsts dienestā, gan arī citos publisko personu institūciju amatos," secina KNAB.

KNAB arī norāda, ka programmas plānošanas periodā nav izstrādāts valsts pārvaldē nodarbināto ētikas kodekss, kā tas sākotnēji bija plānots, jo Ministru kabinetā netika pieņemts pamatnostādņu projekts par cilvēkresursu attīstības politiku 2008.-2013.gadam. Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijā 2015.gadā ir paredzēts izstrādāt vienotu ētikas kodeksu valsts pārvaldē nodarbinātajiem, stiprinot tādas vērtības kā ētiskums un lojalitāte.