Emigrējušo jauniešu skaits Latvijā ir teju divreiz augstāks nekā vidēji Eiropā, šodien notikušajā Starptautiskajai jauniešu dienai veltītajā konferencē "Jaunietis Latvijā 2015-2020" sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietniece jaunatnes jomā Sanda Brūna.
Brūna norādīja, ka Latvijā vidēji 17% jauniešu emigrē uz ārzemēm darba meklējumos. Vidējais rādītājs Eiropā ir gandrīz divas reizes zemāks, sasniedzot 10%.
Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā dzīvo 292 000 jauniešu, kuru dzimuma sadalījums ir ļoti vienlīdzīgs. 51% Latvijā dzīvojošo jauniešu ir vīrieši, bet 49% - sievietes. Saskaņā ar Jaunatnes likumu jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem.
Brūna skaidroja, ka jauniešu skaits Latvijā ar laiku samazinās. To iespaido jau minētā emigrācija, kuru sekmē labi apmaksāta darba un vēlamās izglītības meklējumi. Rezultātā Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums arvien palielinās.
Brūna norādīja, ka vairākos attīstības dokumentos ir paredzēti pasākumi, ar kuru palīdzību vēlas panākt jauniešu palikšanu valstī.
Būtu nepieciešams veicināt jauniešu iesaisti valsts procesos, ieinteresējot viņus nevalstisko organizāciju darbībā, kā arī iespējās radīt pašiem savu uzņēmumu.
Lai palēninātu jauniešu izceļošanu, jādomā arī par jauniešu piederības sajūtas veicināšanu. Turklāt jāuzsver nepārtrauktas izglītības nepieciešamība visa mūža garumā, kas ir viens no faktoriem sekmīgai iekļaušanai valsts darba tirgū.
Tāpat jāsekmē arī jauniešu uzticība pašvaldības un valsts institūcijām, jo līdz šim, kā parādījuši pētījumi, jauniešu uzticību tām nevar vērtēt kā labu. Jaunieši visvairāk uzticas armijai, nevalstiskajām organizācijām un policijai. Valdība un prezidents uzticības rangā atrodas beigās.
Jauniešiem jābūt pārliecinātiem, ka arī Latvijā viņiem ir pilnveidošanās un pašrealizācijas iespējas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
