Bankas "Citadele" pārdošanas apšaubītāju sanāksme - 1
Foto: LETA
Sabiedriskās izmeklēšanas iniciatīvas grupas "Atklātību par "Citadeli"" sanāksmē šodien izskanēja dažādas idejas un ierosinājumi, kas būtu darāms bankas paturēšanai valsts īpašumā vai bankas caurspīdīga pārdošanas procesa nodrošināšanai.

Izskanēja ierosinājumi rīkot referendumu, piketu, rosināt tiesībsargājošās iestādes izmeklēt notiekošo, kā arī ļaut Saeimai lemt par "Citadeles" pārdošanu.

Bankas pārdošanas process norit konfidenciālos apstākļos. Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", atsaucoties uz tās rīcībā esošu neoficiālu informāciju, iepriekš ziņoja, ka valdības ministri konfidenciāli vienojušies radīt ekskluzīvu izņēmumu un dot iespējas ASV fondam "Ripplewood Holdings" izvērtēt iespējas iegādāties "Citadeli" par 113 miljoniem eiro vienam.

Bankas pārdošanas organizētāji oficiāli nav atklājuši informāciju par bankas potenciālajiem pircējiem, ar kuriem šovasar ritēja sarunas par "Citadeles" iegādi. Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš iepriekš informēja, ka patlaban turpinās darbs pie bankas padziļinātas izpētes. Septembra sākumā konsultants "Societe Generale" un Privatizācijas aģentūra informēs valdību par pirkuma līguma nosacījumiem un valdība varēs lemt par investora apstiprināšanu. Pēc tam, kad valdība būs apstiprinājusi pircēju, varēs slēgt pirkuma līgumu.

Iniciatīvas grupas "Atklātību par "Citadeli"" sanāksmē žurnālists Imants Liepiņš vērsa sanākušo uzmanību, ka par ASV fondu "Ripplewood Holdings" nav pieejams sevišķi daudz informācijas. Holdingam nav savas mājaslapas, ir tikai interneta vietne, kuru var izmantot reģistrēti sadarbības partneri un klienti, bet Liepiņam nav izdevies iegūt piekļuvi šai vietnei.

Vienīgie dokumenti, ko Liepiņam par holdingu izdevies uziet, neko par to nemaksājot, ir holdinga reģistrācija ASV, Delavēras štatā un Ņujorkas štatā. Liepiņš stāstīja, ka Delavēras štats ir ASV iekšējais ofšors, kas atļauj reģistrēt uzņēmumus tādā formā, ka nav redzams īpašnieks, amatpersonas un patiesā labuma guvēji. "Ripplewood Holdings" reģistrējies arī Ņujorkas štatā kā ārzemju uzņēmums. Liepiņš vērsa uzmanību, ka nav atrodama informācija par šī fonda akcionāriem, taču presē lasāms, ka tie pārpirkuši Eiropas investīciju holdingu un nu jau pusgadu strādā caur Eiropas investīciju holdingu, nevis ASV holdingu.

Sanāksmē uzstājās arī bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB)priekšnieks Normunds Vilnītis, kuru 2011.gadā Saeima atbrīvoja no amata un kurš šoruden gaidāmajās Saeimas vēlēšanās kandidēs no Latvijas Reģionu apvienības saraksta. Vilnītis pauda viedokli, ka bankas "Citadele" pārdošana ir politiskās korupcijas gadījums, ko mēģina legalizēt caur slepenības plīvuru. "Šī ir vistīrākā valsts nozagšana," teica Vilnītis un brīnījās, kāpēc šajā gadījumā klusē sabiedrība par atklātību "Delna" un "Providus". Vilnītis aicināja prokuratūru sākt izmeklēšanu un noskaidrot, kā interesēs tiek veikts šāds darījums, kur ir neskaidrība par cenu, subjektu un darījuma nosacījumiem un kas ir, pēc Vilnīša teiktā, "politiskā korupcija visaugstākajā līmenī". Vienlaikus bijušais KNAB šefs pauda viedokli, ka viņu neizbrīna pasivitāte šajā jautājumā. Vilnīša ieskatā, "tiesībsargājošās iestādes gaida vēlēšanas, lai zinātu, kādu kursu uzņemt".

Kādreizējais Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks, kurš vēlēšanās kandidē no nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta, pauda viedokli, ka bankas "Citadele" pārdošana ir "pilnīga spļaušana tautai ģīmi par to, ko tā ir iznesusi uz savas ādas". Viņaprāt, jādara viss iespējamais, lai šo, viņa vārdiem runājot, nozagšanu apturētu. Ir absurdi ieguldīt bankā miljardu latos un saņemt atpakaļ 100 miljonus eiro, vērtēja Ratnieks. Viņš rosināja rīkot referendumu par bankas "Citadele" nākotni.

Ekonomikas zinātņu doktors, Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers atzina, ka ir mazliet skeptisks par bankas saglabāšanu valsts īpašumā, apzinoties korupcijas līmeni. Viņaprāt, pie valstī esošās korupcijas banka kļūtu par barotni.

Uz tikšanos bija ieradies arī "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas deputāts Gatis Sprūds, kurš atzina, ka viņa pārstāvētā partija no šī jautājuma izskatīšanas tiek atstumta. Sprūds pauda politiskā spēka pārliecību, ka valstij vajag savu banku. Nacionālā apvienība jau savulaik iestājusies pret "Latvijas Hipotēku un zemes bankas likvidēšanu", tagad partija uzskata, ka par "Citadeles" pārdošanu vai labāk tās nepārdošanu būtu jādiskutē Saeimā. Sprūds sacīja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks labprāt sadarbosies ar iniciatīvas grupu "Atklātību par "Citadeli"".

Kā ziņots, iniciatīvas grupa izsūtījusi paziņojumu Latvijas amatpersonām un iedzīvotājiem. Tajā teikts, ka slepenība, kādā norit bankas "Citadele" pārdošana, nav pieļaujama un draud ar Latvijas nodokļu maksātāju naudas neprasmīgu izlietojumu vai pat, iespējams, apzinātu pazaudēšanu.

Pērnvasar valdība nolēma atsākt investoru piesaistes procesu bankai "Citadele". Darījuma finanšu konsultants investīciju banka "Societe Generale" uzrunāja gandrīz 100 investorus, kas varētu kļūt par bankas "Citadele" stratēģiskajiem ieguldītājiem. Vairāki investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus.

2013.gadu banka "Citadele" noslēdza ar 15,2 miljonu eiro peļņu, savukārt "Citadeles" grupa pērn nopelnīja 13,7 miljonus eiro.

Šī gada pirmo pusgadu "Citadeles" grupa noslēdza ar 14,4 miljonu eiro neauditēto peļņu, kas ir par 74% vairāk nekā 2013.gada pirmajā pusgadā un par 6% vairāk nekā 2013.gadā kopā. "Citadeles" grupas neauditētie dati liecina, ka 2014.gada pirmajā pusgadā grupas kopējie aktīvi ir 2,6 miljardi eiro. Grupas kredītportfelis ir 1,1 miljards eiro, bet noguldījumu portfelis - 2,2 miljardi eiro.

Pārdot banku "Citadele" Latvija apņēmās savulaik, kad pārņēma "Parex banku" un sniedza tai valsts atbalstu. Tas tika darīts, lai nodrošinātu finanšu sektora stabilitāti. Šī rīcība bija izņēmuma gadījums, kas iespējams ar nosacījumu, ka tad, kad finanšu sektora stabilitāte vairs nav apdraudēta, valstij no bankas jāiziet, jo valsts nedrīkst konkurēt ar privātiem uzņēmumiem. Tāpēc ir noslēgta vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK), Latvijai apņemoties, ka banka tiks pārdota, iepriekš skaidroja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Pēc viņa teiktā, vienošanās ar EK paredz, ka banka "Citadele" jāpārdod līdz gada beigām. Ja Latvijas valdība to neizdarīs, tad, visticamāk, EK pārņems procesu un pārdos banku ļoti ātri par, visticamāk, ļoti zemu cenu, iepriekš prognozēja ministrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!