Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju Ventspils ostai un Ventspils pašvaldībai rada zaudējumus negūto ieņēmumu veidā. Ventspils ostas negūto ieņēmumu apmērs veido apmēram 500 000 eiro mēnesī, šodien preses konferencē informēja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Šie zaudējumi saistīti ar to, ka rietumvalstis noteikušas sankcijas arī pret Krievijas valsts uzņēmumu "Uralvagonzavod", kas ir ogļu kompānijas "Zarečnaja" īpašnieks, savukārt "Zarečnaja" ir galvenais klients diviem Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem - "Ventspils tirdzniecības ostai" un "Baltic coal terminal". "Šīs ogles netiek pirktas, lai arī kontrakti ir. Bija pat tā, ka kuģis bija ceļā uz saņemšanas vietu Francijā, bet viņiem tika atteikts, ka nepieņem ogles," sacīja Lembergs.
Tāpat rietumvalstu sankcijas pret Krieviju rada zaudējumus arī Ventspils pašvaldības budžetam. Ieņēmumi, ko Ventspils pašvaldība sankciju rezultātā negūst, ir aptuveni 50 000 eiro mēnesī.
"Līdz ar to mums ir pamats satraukties par pašvaldības budžeta stāvokli," atzina Lembergs. Lai gan pašvaldības budžetā ir brīvās naudas rezerves - aptuveni desmit miljoni eiro -, tomēr, iespējams, nāksies iesaldēt kādus atsevišķus investīciju plānus, raugoties, kas notiks tālāk, pieļāva Lembergs.
"Mums ir pamats satraukties par darba devēju iespējām izdzīvot šajos apstākļos, jo situācija pasliktinās," atzina Ventspils mērs.
Krievijas noteiktās atbildes sankcijas Eiropas Savienībai, proti, konkrētu pārtikas produktu importa aizliegums, pagaidām Ventspils uzņēmumus gan neskarot. Taču gadījumā, ja Krievija šīs sankcijas paplašinās un aizliegs, piemēram, zivju konservu importu, tad Ventspilī darbu var pazaudēt gandrīz 1000 cilvēku un pašvaldības budžeta ieņēmumi gadā samazinātos vēl par 700 000 eiro.
Komentējot atbalstu, ko Krievijas sankciju skartajiem uzņēmumiem plāno sniegt valdība, Lembergs pauda viedokli, ka šie atbalsta pasākumi uzņēmumiem nepalīdzēs pārvarēt grūtības. Pirmkārt, valdībai jau pavasarī vajadzēja rēķināties, ka Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju sekos atbilde no Krievijas, proti, pretsankcijas. Tādēļ atbalsta pasākumiem jau vajadzēja būt izstrādātiem, lai uzņēmumi jau tagad varētu tos saņemt, norādīja Lembergs.
Savukārt iespēju, ka Valsts ieņēmumu dienests izvērtēs iespēju pagarināt Krievijas sankciju skarto Latvijas uzņēmumu nodokļu samaksu par pieciem gadiem, Ventspils mērs neuzskata par palīdzību, jo nodoklis tik un tā būs jāsamaksā vēlāk. "Atbalsts jau ir tad, ja tas nodoklis tiek atlaists, nevis pārceļot [maksāšanas termiņu]," atzina Lembergs.
Kā ziņots, valdība vakar lēma Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem piešķirt nodokļu brīvdienas, kā arī eksporta tirgu apgūšanai piešķirt papildu piecus miljonus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
