Visvairāk skolēnu Latvijā atgriezušies no Lielbritānijas, Vācijas, Īrijas, Krievijas, Norvēģijas un ASV. Tāpat viņu vidū arī tādi, kas pirms tam dzīvojuši Kiprā, Spānijā, Zviedrijā, Itālijā, Beļģijā, Dānijā, Ukrainā, Grieķijā, Nīderlandē, Francijā, Holandē, Kanādā, Ķīnā, Libānā, Šveicē un Uzbekistānā.
No 492 audzēkņiem 283 skolēni pirms došanās uz ārvalstīm, bija ieguvuši izglītību Latvijā, taču 209 skolēni šeit pirms tam nebija mācījušies. Lielākā daļa no viņiem te mācījušies savam vecumam atbilstošā klasē.
IZM aptaujā noskaidrots, ka latviešu valodu skolās papildu apguvusi aptuveni ceturtā daļa no tiem skolēniem, kas pirms tam jau mācījušies Latvijā. Neliela daļa no viņiem (15,1%) papildu apguvuši arī matemātiku, bet krievu valodu - 4,9 % no visiem skolēniem. No tiem, kuri Latvijā mācību gaitas uzsāka pirmo reizi, latviešu valodu papildus apguva 36,8 % no visiem skolēniem, matemātiku - 12,4 %, bet krievu valodu - 3,3 %.
Aptuveni puse no visiem Latvijā mācību gaitas uzsākušajiem skolēniem, skoloties atsākuši Rīgas izglītības iestādēs, 9 % mācības atsākuši Daugavpilī, bet Pierīgā - 5,4% no visiem audzēkņiem.
Daļa mācās arī Gulbenē, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā, Rēzeknē, Bauskā, Jēkabpilī, Balvos, Kuldīgā, Liepājā, Alūksnē, Ogrē, Talsos, Balvos, Zilupē, Krāslavā un citās Latvijas pilsētās un novados.
Iepriekš vēstīts, ka IZM jaunajās politikas iniciatīvās 2015.gadam pieprasījusi papildu finansējumu, lai Latvija izglītības sistēmā palīdzētu adaptēties tiem skolēniem, kas atgriezušies dzīvot Latvijā. Plānots, ka IZM sniegs tādu palīdzību, kā individuālas nodarbības mācību priekšmetu apguvei, skolotāju profesionālo kompetenču pilnveide, konsultācijas skolēnu vecākiem un informatīvo materiālu izstrāde.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
