Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 15. augustā Briselē notiekošās ES Ārlietu padomes laikā pauda nopietnas bažas un nosodījumu saistībā ar jauniem ziņojumiem par militārās tehnikas un vienību ievešanu no Krievijas Ukrainas teritorijā, portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrija.
“Nedrīkst ļaut Ukrainā izveidot kārtējo “iesaldēto konfliktu”, uzsvēra ministrs. “Tāpat pilnībā nepieņemami ir jebkādi mēģinājumi Ukrainai uzspiest "humāno palīdzību" jeb "miera uzturētājus", kas patiesībā būtu uz situācijas eskalāciju vērsti pasākumi. “Starptautiskas humānās palīdzības sniegšana var tikt īstenota vienīgi ar Ukrainas piekrišanu un autoritatīvu starptautisko organizāciju ciešā uzraudzībā. Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai atbilstoši reaģēt, ja Krievija turpinās saasināt situāciju”, pauda Rinkēvičs.
Saistībā ar Krievijas nepamatoti ieviestajiem ierobežojošiem pasākumiem pret pārtikas importu no ES ministrs aicina Eiropas Savienības dalībvalstis būt solidārām un vienotām, meklējot kopējus risinājumus šo pasākumu seku pārvarēšanai uz dalībvalstu tautsaimniecībām. “Šajā sakarā aktīvi jāizmanto Pasaules Tirdzniecības Organizācijas mehānismi, kur Krievija kā šīs organizācijas dalībvalsts ir uzņēmusies noteiktas saistības”, uzskata ministrs.
Vienlaikus Rinkēvičs atbalsta ES centienus uzturēt dialogu ar Krievijas amatpersonām, lai tā apturētu bruņotu kaujinieku un ieroču plūsmu uz Ukrainu, atvilktu karaspēku no pierobežas, pārtrauktu Ukrainas teritorijas apšaudes, kā arī spertu citus soļus, kas apliecinātu Krievijas deklarēto ieinteresētību situācijas normalizācijā Ukrainā. Uzstājoties Ārlietu padomē, Rinkēvičs norādīja, ka ES ir jāturpina mērķtiecīgs darbs, lai iekļautu Ukrainas bruņoto separātistu organizācijas “Doņeckas tautas republika” un “Luhanskas tautas republika” teroristisko organizāciju sarakstā ar visām no tā izrietošām sekām. ES Augstā pārstāve Katrīna Eštone papildināja, ka praktiskā diskusija Eiropas Savienībā par šo jautājumu tiks turpināta septembra sākumā.
ES ārlietu ministri apsprieda situāciju Irākā. Latvija ir nobažījusies par drošības un humanitārās situācijas pasliktināšanos Irākā. ISIL organizācijas teroristiskie uzbrukumi etnisko un reliģisko minoritāšu pārstāvjiem ir nosodāmi. Militāra atbalsta sniegšana Irākas kurdu aizsardzībai jāizskata saskaņā ar ES Rīcības kodeksu un nepārkāpjot pret Irāku noteiktā ieroču embargo nosacījumus.
Sanāksmē tika pārrunāts konflikts Gazas joslā. Latvija atbalsta visus centienus, kas vērsti uz situācijas deeskalāciju, un aicina iesaistītās puses vienoties par pamieru un civiliedzīvotāju aizsardzību. Nopietnas bažas raisa humanitārā situācija. Jāatgādina, ka Latvijas valdība ir atbalstījusi ārkārtas humānās palīdzības sniegšanu, veicot 50 tūkstošu eiro iemaksu ANO Palestīnas bēgļu atbrīvošanas un darba aģentūras Tuvajos Austrumos palīdzības fondā.
Ārlietu padomē tika diskutētas arī citas starptautiskās aktualitātes – Tuvo Austrumu miera process, situācija Lībijā, Sīrijā, kā arī pasākumi Ebolas vīrusa izplatības apturēšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
