Nedaudz vairāk nekā 4 metrus platais tilts ļauj ātrāk braucošajiem velosipēdiem ērti apdzīt lēnāk braucošos kravas velosipēdus abos virzienos.
"Kamēr Latvijas sabiedrība nespēj pieņemt daļas ielas atvēlēšanu riteņbraucējiem, dāņi būvē velo ātrumtrases," raksta Gusts.

"Vairākumam riteņbraucēju vajadzēs mazāk par minūti, lai šķērsotu jauno tiltu, bet tā ir tikai daļa no Kopenhāgenas 360 km garās velo celiņu infrastruktūras. Šobrīd vairāk nekā 50% pilsētas iedzīvotāju ceļu uz darbu mēro ar velosipēdiem.

To var izskaidrot ar kultūru, kas atbalsta riteņbraukšanu, bet nenoliedzami arī ar infrastruktūru, kas dara to pašu: "zaļie satiksmes viļņi" riteņbraucējiem, ar apmali atdalīt riteņbraucēju celiņi uz katras nopietnākas ielas, josla auto novietošanai kā buferis starp velo un auto satiksmi.

Kopenhāgena nav pirmā un vienīgā pilsēta, kurā pieredze rāda - dodiet riteņbraucējiem laiku un iespēju, un viņi to izmantos. Kļūdains šķiet arguments - mums nav riteņbraucēju, tādēļ nevajag neko darīt.

Ņemsim piemēru no labākajiem un cerēsim, ka arī Rīgā velosipēdistu skaita pieaugums pakāpeniski atvieglos sastrēgumu problēmas."

Sūtiet savas reportāžas un saņemiet balvu - dāvanu karti "Galactico" 30 eiro vērtībā iepirkumiem lielākajos tirdzniecības centros Rīgā - "Origo", "Alfa" un citos.

Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet nereģistrētajiem autoriem reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!