Kā norādīts paziņojumā medijiem, Ivars Godmanis, kurš vadīja valdību 1998.gada Krievijas krīzes laikā, rosināja šobrīd rīkoties daudz aktīvāk un izlēmīgāk, bet Valdis Birkavs aicināja veidot profesionālu krīzes vadības centru, kas darbotos valdības paspārnē un nepārtraukti sekotu līdzi situācijas izmaiņām ar mērķi reaģēt ātri un efektīvi.
Māris Gailis uzsvēra, ka Latvijai ir nopietni jādomā par sava sašķidrinātās gāzes termināļa būvi, jo šobrīd alternatīvu gāzes piegādes ceļu, izņemot Krievijas gāzi, nav. Aigars Kalvītis pauda viedokli, ka cūku mēris, pret kuru šobrīd vakcīnas nav, Latvijā draud izvērsties par traģēdiju visai nozarei un ir līdzvērtīgs Krievijas embargo radītajām sekām. Tādēļ rīcības plānam, kā to ierobežot, būtu jābūt ļoti konkrētam un pieņemtam visaugstākajā līmenī. Vilis Krištopans rosināja nekavējoties atcelt jebkādus ierobežojumus meža cūku medīšanai, kas vismaz daļēji ļautu mazināt to populāciju valstī.
Lai mazinātu ietekmi uz piena nozari, kas Krievijas tirgus aizvēršanās rezultātā solās būt vissmagākā, sarunas dalībnieki pauda uzskatu par neatliekamu tirgus intervences un eksporta subsīdiju ieviešanas nepieciešamību ES līmenī.
Šāda pieeja būtu jāattiecina arī uz gaļu un graudiem. Vienlaikus ES būtu jāatceļ piena kvotu sankciju piemērošana Latvijas piena ražotājiem, kas vēl šogad ir plānota.
Pie minētajiem jautājumiem, pēc ekspremjeru domām, būtu jāstrādā visaugstākajā līmenī, jo nevar izslēgt nākamo sankciju fāzi, no kuras Latvijas tautsaimniecība ciestu vismaz desmit reizes lielākus zaudējumus, nekā tas ir šobrīd.
Bijušie valdības vadītāji izteica atbalstu PVN samazināšanai pārtikai no 21% uz 12%, kas būtu ieguvums vietējiem pārtikas ražotājiem saistībā ar iesaldētās PVN komponentes samazinājumu.
Kā norādīts prezidenta Preses dienesta paziņojumā, tikšanās dalībnieki atzinīgi novērtēja notikušo sarunu, pārrunāja konkrētus risinājumus, kas būtu ieviešami ne tikai attiecībā uz Krievijas noteiktajiem aizliegumiem, bet arī uz cūku mēra smagajām sekām, ar ko jārēķinās Latvijai un kas iespēju robežās būtu jāmazina.
Tika pārrunāti jautājumi par valsts līmeņa palīdzību ražotājiem un pārstrādātājiem, tai skaitā Eiropas Savienības (ES) līmenī, vispārēju preču un pakalpojumu noieta veicināšanu un ienākumu paaugstināšanu valstī, kā arī cūku mēra ierobežošanu un nozares glābšanu.
Valsts prezidents, piekrītot tikties ar premjeriem, kas ir vadījuši Latvijas augstāko izpildvaru dažādos laika posmos un dažādā ilgumā, uzskata, ka ar savu pieredzi un zināšanām bijušie premjeri var dot ieguldījumu šī brīža ekonomiskās situācijas problēmu risināšanā.
Valsts prezidentam bija būtiski uzklausīt šo personu viedokli, priekšlikumus un idejas laikā, kad ekonomiskās sankcijas pret Krieviju var nozīmīgi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību.
Valsts prezidents un bijušie valdības vadītāji vienojās turpināt apmaiņu ar informāciju un no jauna tikties jau septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
