Iekšlietu ministrija nepiekrīt VK atzinumam par aizdomīgu Jūrmalas objekta iznomāšanu  (17)

Turklāt ministrijai ir bijušas ļoti ierobežotas iespējas ietekmēt VK viedokļa saturu.

Kā norādīja Iekšlietu ministrijā, VK lielākajā daļā savu veikto revīziju norāda, ka vērtē lietderības apsvērumus. Taču ministrija secinājusi, ka šajā ziņojumā secinājumi neatspoguļo situācijas otru pusi. Ministrijas īpašums Jūrmalā ir viens no uzskatāmākajiem piemēriem krīzes laikā pēkšņi 100% apturētajam finansējumam amatpersonu veselības aprūpei un ar aprūpi saistītajai infrastruktūras uzturēšanai. Kā komentēja ministrijā, problēma būtu, ja Nodrošinājumu valsts aģentūra (VNA) nebūtu neko darījusi, lai krīzes laikā meklētu investīcijas īpašuma pamatuzturēšanai un kaut nelielai, bet tomēr attīstībai.

Iekšlietu ministrija uzskata, ka 2009.gadā pieņemtais lēmums par objekta iznomāšanu bija pareizs lēmums tieši no lietderības viedokļa, jo nodrošinās nākotnē normālu, modernu infrastruktūru iekšlietu iestāžu darbinieku rehabilitācijas un rekreācijas nodrošināšanai. Turklāt, norādot, ka pirms aptuveni pieciem gadiem daļa no objekta bija nepabeigtas būvniecības stadijā kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, savukārt vēl daļa, tostarp visas komunikācijas sistēmas, nav remontētas un atjaunotas kopš astoņdesmitajiem gadiem.

Rezultātā tika pieņemts lēmums īpašumu nevis nodot VAS "Valsts nekustamajiem īpašumiem" (VNI) ar mērķi to atsavināt vai, zinot VNI ierobežotos finanšu resursus, neko objektā neieguldīt, bet iznomāt. NVA noslēgtais līgums īpaši nosaka, ka īpašuma atsavināšana vai privatizācija nav iespējama, sacīja ministrijā.

Saistībā ar līguma noslēgšanas tehniskajām niansēm ministrija skaidro, ka NVA šī bija pirmā pieredze ar objekta nodošanu izsolē un juridiskā noformējumā tika pieļautas nepilnības. Taču nav nekādu faktu un pamats uzskatīt, ka būtu konstatētas kādas noziedzīgas vai ļaunprātīgas darbības. Iekšlietu ministrija norādīja, ka noziedzīgu darbību gadījumā VK arī pati būtu nosūtījusi šo informāciju tiesībsargājošām iestādēm.

Iekšlietu ministrija ir saskaņojusi VK ieteikumus, kuri paredz uzraudzības mehānisma un NVA izveidotā juridiskā mehānisma pilnveidošanu.

NVA ministrijai skaidrojusi, ka noteiktajos termiņos nodrošinās revīzijas ieteikumos norādīto pasākumu īstenošanu, lai veicinātu īpašumu izsoļu procedūru pilnveidošanu. Savukārt no ieteikumiem nav secināms, ka NVA rīkojusies nelietderīgi ar valsts mantu. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu publiskas personas vai kapitālsabiedrības rīcībai ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu jāsasniedz mērķis, un aģentūra norāda, ka tiek nodrošināta valsts īpašuma atjaunošana bez valsts budžeta līdzekļu ieguldīšanas.

Savukārt, atbildot par VK pausto saistībā ar pretendentiem pieejamo informāciju, NVA norādījusi, ka pilnībā tikusi nodrošināta atbilstība ārējam normatīvajam aktam, bet fakts, ka nav noteikti pasākumus papildus ārējā normatīvajā aktā paredzētajām prasībām, nevar būt par pamatu apgalvojumam par nerūpīgu rīcību.

Iekšlietu ministrija uzskata, ka nomas pretendentiem noteiktais termiņš - 14 dienas -, kā arī sludinājumu publicēšana NVA mājaslapā, kā arī VNĪ mājaslapā bija pietiekami, lai informācija nonāktu līdz visiem tiem potenciāliem nomas tiesību pretendentiem, kuri patiešām būtu ieinteresēti noslēgt nomas līgumu. Turklāt noteikumos par valsts un pašvaldības mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem pieteikšanās termiņu un publikāciju izvietošana internetā atzīta par vislietderīgāko.

Komentējot VK aizdomas par dalībnieku iepriekš saskaņotu rīcību ar mērķi ietekmēt izsoles norisi, NVA norādījusi, ka nav saprotami kritēriji un metodoloģija, pēc kuras aģentūra varētu izvērtēt aizdomu par negodīgu rīcību pamatotību. NVA minējusi, ka šāda uzdevuma izpildei visefektīvākais risinājums varētu būt valsts līmenī izveidots, uzturēts un ieinteresēto personu atbalstīts "melnais saraksts". Tajā būtu iekļauti pretendenti, par kuru godaprātu ir pamatotas aizdomas, un iestādēm būtu tikai jāpārbauda, vai pretendents nav iekļauts sarakstā. Kā norādījusi aģentūra, pretējā gadījumā tiek uzdots lemt par pretendenta godprātību, pamatojoties vien uz aģentūras aizdomām. Tāda prakse galarezultātā var radīt arī likumam neatbilstošus konkurences ierobežojumus, secinājusi NVA.

Saistībā uz VK pausto par izsolē atzīto uzvarētāju, kas atteicies no līguma parakstīšanas, kā rezultātā tiesības slēgt nomas līgumu ieguva līdzšinējais nomnieks, NVA norādījusi, ka Ministru kabineta noteikumi paredzējuši, ka pēc atteikšanās iznomātājs, proti, NVA secīgi piedāvā nomas līguma slēgt nomas tiesību pretendentam, kurš piedāvāja nākamo augstāko maksu. Tādējādi NVA secinājis, ka pārkāpuma nav.

Savukārt līgums pēc parakstīšanas vairākas reizes grozīts objektīvu iemeslu dēļ, proti, saistībā ar nepieciešamību Iekšlietu ministrijai sakārtot zemes īpašuma tiesības. Tāpat grozījumi bijuši nepieciešami, jo finanšu līdzekļu trūkuma dēļ NVA nevarēja nodrošināt objektam līgumā paredzēto pilnvērtīgo apkuri un ūdensapgādi. Līdz ar to izsoles uzvarētājs veica kapitālieguldījumus, kas nebija paredzēti līgumā.
Vēl NVA norādījusi, ka sākotnēji plānotajos termiņos un apjomā nav veiktas investīcijas, jo no nomas objektu saraksta nācies izslēgt nojauktās ēkas. Kā skaidrojusi NVA, pēc zemes īpašuma sadales būves atradās uz privātīpašnieka zemes. Tā kā zemes īpašums vēl nebija sadalīts, nevarēja veikt nekādus zemes darbus, jo tam nepiekrita otrs zemes īpašnieks. Plānotais investīciju apjoms mainījies saistībā ar grozījumiem līgumā, ar kuriem tika mainīta nomā nododamo objektu secība, samazinot otrā posma iespējamās investīcijas ēkā.

Attiecībā uz VK norādīto par nomas maksas samazinājumu ar atpakaļejošu datumu NVA skaidrojusi, ka pēc būtības tā nebija vienošanās par nomas maksas samazināšanu. NVA norādījusi, ka tas bijis kapitālieguldījumu kompensēšanas veids izsoles uzvarētājam. Pēc NVA sniegtās informācijas izriet, ka konstatētā problēma faktiski ir neveiksmīgs grozījumu tekstā izteikts formulējums. Nevērtējot konkrētajā gadījumā kapitālieguldījumu kompensēšanu, tas saprasts kā vienkārši nomas maksas samazināšana, norādījusi NVA.

Jau ziņots, ka Valsts kontrole (VK) revīzijā secinājusi, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra (VNA), izsolot vērtīga īpašuma Jūrmalā nomas tiesības, ir nelietderīgi rīkojusies ar valsts mantu.

NVA rīkojusi izsoli par nomas tiesībām uz īpašumu Jūrmalā, Piestātnes ielā 6/14. Revīzijā konstatēts, ka vienam no nomas pretendentiem ir visa nepieciešamā informācija gan par objektu, gan par tā tehnisko stāvokli. Savukārt citiem pretendentiem NVA neesot devusi pienācīgu termiņu, lai iepazītos ar objekta tehnisko stāvokli, kā arī neesot veicinājusi, ka uz izsoli piesakās plašāks pretendentu pulks. Izsolē pretendentiem tika dotas tikai 14 dienas īpašuma apskatei un novērtēšanai.

Revidenti konstatējuši, ka nomas līgums pēc tā parakstīšanas ir vairākas reizes grozīts, pirmie grozījumi izdarīti jau astoņas dienas pēc noslēgšanas. Tā rezultātā SIA "ISIH" radīti labvēlīgāki noteikumi - samazināts līgumsoda apmērs no 0,5% uz 0,1%, dotas tiesības iznomāt telpas trešajām personām, pārcelti investīciju termiņi un noteikts, ka ieguldījumu apmēra pārsniegums kompensējams ar nomas maksas samazinājumu.

VK arī secinājusi, ka NVA nav bijis tiesību piekrist nomas maksas samazinājumam ar atpakaļejošu datumu un par laika posmu, kad vēl nebija pagājis gads kopš nomas līguma noslēgšanas un nebija pabeigti rekonstrukcijas pirmā posma darbi. Šādas rīcības rezultātā nav gūti ieņēmumi 28 107 eiro apmērā.