Krievijā uzstādīs pieminekli politisko represiju upuriem - latviešiem  (3)

Kā informēja biedrības "Brāļu kapu komiteja" priekšsēdētājs Eižens Upmanis, pēc pieminekļa projekta tapšanas un izgatavošanas to uzstādīs jau atvēlētā zemes gabalā Krievijas Kirovas apgabala Verhņekamskas rajonā (Sozima ciemā), kur padomju gados bija izvietots Vjatlaga nometņu tīkls.

Šajā reģionā miruši vairāk nekā 2500 politiski represētie no Latvijas, kuri turp izsūtīti 1941. un 1949.gadā, kā arī 1937.-1938.gada politiski represētie bijušās Krievijas PFSR etniskie latvieši.

Biedrības un Aizsardzības ministrijas rīkotajā metu konkursā piemineklim aptuveni 2500 politisko represiju upuriem - latviešiem kopumā tika pieteikti septiņi darbi. Konkursa pirmo vietu un 1000 eiro balvu ieguva Lazdiņa, Ūdre, Zālīte un birojs "2727".

Otro vietu un prēmiju 750 eiro vērtībā saņēma arhitektu birojs "Vecumnieks & Bērziņi", arhitekti Dainis Bērziņš, Edvīns Vecumnieks, Benita Bērziņa, bet trešo vietu un prēmiju 500 eiro vērtībā - tēlnieks Gļebs Panteļejevs un arhitekts Andris Veidemanis.

Metu konkurss notika no šī gada maija līdz augusta sākumam. Metu konkursa žūrija, kuras sastāvā bija tās priekšsēdētājs Upmanis, priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dripe, locekļi Edgars Skuja, Gunārs Resnais, Jolanta Vaļēviča, Jānis Aivars Baškers, Bruno Strautiņš un Arno Heinrihsons, ievērojot konkursa nolikuma nosacījumus, 11.augustā pieņēma lēmumu piešķirt prēmijas trim no septiņiem iesniegtajiem darbiem.

Visi konkursa darbi līdz 23.augustam ir apskatāmi Latvijas Kara muzejā.

Šā gada jūlijā Kirovas apgabalā, Rudņičnajas ciemā, biedrība "Brāļu kapu komiteja" jau uzstādīja pirmo piemiņas zīmi Krievijā ar to 36 latviešu karagūstekņu vārdiem, kuri miruši nometnē Rudņičnajā.

2008.gadā noslēgtais Latvijas un Krievijas līgums par karu un represiju upuru apbedījumu statusu paredz, ka gadījumos, kad nav iespējams noteikt represiju upuru apbedīšanas vietas vai tajās nevar iemūžināt upuru piemiņu, šim mērķim tiek atvēlēts piemērots zemes gabals iespējamo apbedījumu tuvumā.