Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzskata, ka situācija Rīgas brīvostā saistībā ar līdzekļu nelietderīgu tērēšanu nemainīsies, jo valsts pārvaldei, jo īpaši Satiksmes ministrijai, nav politiskās gribas kaut ko mainīt.
"Situācija Rīgas brīvostā ir smaga, un mūsu ieteikumu ieviešana norit smagi. Procesi Rīgas brīvostā liecina par ļoti lielu nevēlēšanos kaut ko mainīt," trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica Krūmiņa. Viņa piebilda, ka runa nav tikai par brīvostas vadību, bet gan arī par Satiksmes ministriju, kas no valdības puses ir brīvostu pārraugošā iestāde.
Tāpat arī esot jautājums par ministriju iecelto pārstāvju atbildību un pienesumu darbības uzlabošanai Rīgas brīvostā, jo ministrijas brīvostā pārstāv augsti valsts ierēdņi, kas par to saņem arī lielu atalgojumu. "Ir jābūt politiskajai gribai un vēlmei sakārtot darbu, bet jāsaka, ka ne brīvostas, ne valdības līmenī es šo vēlmi neredzu," atzina kontroliere.
Viņa gan nekomentēja, kāpēc ir vērojama šāda bezdarbība, tomēr esot skaidrs, ka jomas, kurās ir nevēlēšanās kaut ko mainīt, zināmā mērā ir saistītas ar materiāliem jautājumiem. Tāpat viņa neprognozēja, kad kaut kas varētu mainīties brīvostas vadībā, proti, cik ilgi to vadīs līdzšinējais pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Krūmiņa vien atgādināja par Loginova solījumu rakstīt memuārus, kur būtu pieminētas augstākās amatpersonas, gadījumā, ja viņu no šī amata atbrīvos.
Krūmiņa gan solīja, ka Valsts kontrole neliksies mierā un palēnām visatļautības principu tajā deldēs.
Jau rakstīts, ka VK revīzijā Rīgas brīvostas pārvaldes darbībā konstatēja gan normatīvajiem aktiem neatbilstošu un nepamatotu līdzekļu tērēšanu, gan nolaidīgu rīcību, kā rezultātā radušies zaudējumi, negūtie ieņēmumi. Laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam Rīgas brīvostā ir bijuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi vairāk nekā 58,33 miljonu eiro apmērā.
Revīzija veikta par 2009.-2011.gadu. Rīgas brīvostas pārvaldei sniegti vairāk nekā 20 ieteikumi efektīvākai un atklātākai līdzekļu izmantošanai, kā arī vienlīdzīgai un taisnīgai attieksmei pret komersantiem.
Kā ziņots, Pasaules Bankas eksperti, pērn novembrī prezentējot ziņojumu "Pārskats par ostu sektoru Latvijā: Konkurētspēja un pārvaldība", secināja, ka Latvijas ostām nav izdevies piesaistīt kravas ar augstāku pievienoto vērtību, nav izdevies pietiekami uzlabot kopējās loģistikas ķēdes darbību, tāpat efektīvāka varētu būt investīciju politika ostās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
