AM nepiekrīt, ka NATO bāzu izveidošana Baltijā izraisīs bruņošanās sacensību  (44)

Par bruņošanās sacensību ministrija nevar piekrist, jo NATO sabiedroto lēmums stiprināt Baltijas valstu un Polijas drošību ir pieklājīga un limitēta atbildes reakcija uz Krievijas rīcību, pastāstīja AM preses pārstāvis Kaspars Galkins.

Krievija ar savu rīcību pārkāpusi virkni starptautisko līgumu, okupējot Ukrainai piederošo Krimas pussalu un destabilizējot situāciju Ukrainas austrumos, skaidroja AM pārstāvis. Tāpat nepieciešamība stiprināt Baltijas valstu drošību ir saistāma ar Krievijas pieņemtajiem lēmumiem izvietot karabāzes tiešā Latvijas un pārējo Baltijas valstu pierobežā, regulāri veicot lidojumus Baltijas valstu gaisa telpas tuvumā, neieslēdzot atpazīšanas iekārtas un neiesniedzot lidojuma plānus, veicot kara kuģu pārvietošanos Baltijas jūrā Latvijas teritoriālo ūdeņu tuvumā, kā arī pierobežā organizējot plānotas un neplānotas militārās mācības ar agresīviem scenārijiem, norādīja Galkins.

Krievija ar savu rīcību pārkāpusi virkni starptautisko līgumu, okupējot Ukrainai piederošo Krimas pussalu, destabilizējot situāciju Ukrainas austrumos, izvietojot karabāzes tiešā Latvijas un pārējo Baltijas valstu pierobežā, regulāri veicot lidojumus Baltijas valstu gaisa telpas tuvumā, neieslēdzot atpazīšanas iekārtas un neiesniedzot lidojuma plānus, veicot kara kuģu pārvietošanos Baltijas jūrā Latvijas teritoriālo ūdeņu tuvumā, kā arī pierobežā organizējot plānotas un neplānotas militārās mācības ar agresīviem scenārijiem, norādīja Galkins.

"Papildus tam ir jāuzsver, ka Latvija ir pilntiesīga NATO dalībvalsts un tikai ar Latvijas un citu NATO dalībvalstu vienprātīgu lēmumu tiek izlemts par sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanu Latvijas aizsardzības stiprināšanai, tādēļ nevar runāt par to, ka Latvijas iedzīvotāji kļūtu par ķīlniekiem, vai to, ka šeit būtu kādi citi ģeopolitiski apsvērumi," uzsver AM.

Kā ziņots, Latvijas Radio 4 raidījumā "Doma laukums" Vešņakovs šodien sacīja, ka NATO bāzu izveidošana Baltijā izraisīs bruņošanās sacensību.

Kā skaidroja vēstnieks, ja tiks pieņemts lēmums par šādu bāzu izveidi kādā no Baltijas valstīm, tas nozīmētu nākamo soli bruņošanās sacensībā.

Galvenā bīstamība slēpjoties aspektā, ka šādas bāzes nekontrolētu Latvijas valsts, bet gan cilvēki, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā un vadās pēc saviem ģeopolitiskajiem apsvērumiem. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji kļūtu savā ziņā par ķīlniekiem. Vešņakovs piebilda, ka negribētu būt Latvijas iedzīvotāju vietā.

Krievijas vēstnieks pieminēja neseno Vācijas kancleres Angelas Merkelas vizīti Latvijā, norādot, ka viņas teiktajā drīzāk saklausījis noraidījumu pamudinājumiem veidot Baltijas valstīs NATO militārās bāzes.

Kā ziņots, Merkele šonedēļ vizītē Latvijā pavēstīja, ka Baltijas reģionā ir jāizveido tāda infrastruktūras sistēma, lai saistībā ar Krievijas aktivitātēm varētu nekavējoties reaģēt. Viņa arī paziņoja, ka Vācija palīdzēs Latvijai vairākās jomās, tostarp militārās infrastruktūras izveidē.

Vācijas politiķe uzsvēra, ka NATO līguma 5.pants par sabiedroto palīdzību gadījumā, ja tiek apdraudēta viena no dalībvalstīm, nav tikai vārdi, bet sekos reāla rīcība. Tāpēc pašreiz būtu jāpastiprina manevri, lai nepieciešamības gadījumā sabiedroto spēki būtu gatavi reaģēt.
Patlaban nebūtu runa par ilgtermiņa kaujas vienību stacionēšanu, bet gan sadarbības stiprināšanu citos veidos, izteicās Merkele.

Merkele pauda nožēlu, ka drošības situācija Ukrainas krīzes rezultātā ir pasliktinājusies, tomēr vairījās atbildēt, vai nepieciešams reģionā izvietot kaujas vienības. Viņa atgādināja, ka Vācija drīzumā pārņems patrulēšanu Baltijas gaisa telpā, un sacīja, ka ir jārada priekšnosacījumi, lai vajadzības gadījumā varētu reaģēt.