Bīskapa Alberta mazmājiņas bedre atrodas gandrīz desmit metru dziļumā no mūsdienu ielas līmeņa – Rīga pa astoņsimt gadiem ir uzaudzējusi krietnu kultūrslāni.
Zem XV gadsimta noliktavu (spīķeru) atliekām, ejot dziļumā, pa vidu starp graustu fasādēm Miesnieku ielā 13/15/17 un Anglikāņu baznīcu atklājušies dažādi mūru fragmenti, no kuriem visdziļākajā horizontā atrodams četrpadsmitā gadsimta mūra sienas fragments. Tas saskan ar tipisko tolaiku apbūves stilu, tā atrašana nav nekas īpašs un neko daudz jaunu mums nepavēsta, kā vien to, ka tāds mūrītis te bijis.
Toties zem tā vēl dziļākā līmenī (tātad no gadsimta, kas bijis vēl pirms tam) redzama atejas bedre. Mazmājiņa arheologam reizēm ir vērtīgāks atradums nekā zelta gabals. Naudu un vērtslietas cilvēki slēpuši pažobelēs un rakuši zemē visos laikos, lai nobēdzinātu rezerves un ietaupījumus, norāda laikraksts.
Vikingu laikā populāra bija arābu nauda – sudraba dirhemi, Latvijā atrastas pat romiešu monētas, bet par vietējo valūtu kalpojuši mazi sudraba lietnīši, saukti par ozeriņiem. Turpretī mēslu bedre labāk liecina par cilvēku reālo sadzīvi un to, ko cilvēki uzskatījuši par nesvarīgu un metuši prom: tajā parasti tiek atrasti ielidināti lupatu vīstokļi, dažādi sīki krāmi, koka izstrādājumi, kauli, asakas, mizas un cita draza, no kuras var izdarīt vērtīgus secinājumus par mūsu senču ikdienu.
Trešais Ikšķiles un pirmais Rīgas bīskaps Alberts fon Bukshēvdens tiek uzskatīts par pretrunīgi vērtējamu personību Latvijas vēsturē – viņš organizēja Livonijas kristīšanu ne tikai ar Dieva vārdu un diplomātiskām pārrunām, bet reizēm arī ar uguni un zobenu. Tomēr viņš vienlaikus dibināja Rīgu, pārveidoja ekonomiku, lika pamatakmeni Doma baznīcai un Domskolai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!