{132b7eea-d767-f94d-718b-7853fa97c4d5}
Foto: LETA
Tuvākajās dienās un nākamnedēļ gaidāmajās NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sanāksmēs jālemj par efektīvu reakciju uz Krievijas rīcību Ukrainā, sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V).

Viņš norādīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā bija sagaidāms un uzmanību piesaista tā īstenošanas laiks - dažas dienas pirms NATO un ES dalībvalstu līderu sanāksmēm. Krievija ir izaicinājusi abas organizācijas piemērot stingrākas sankcijas un viens no iespējamajiem atbildes soļiem būtu sankciju pastiprināšana diplomātijas un ekonomikas sfērā, uzskata politiķis.

Viņš pauda cerību, ka 28 ES dalībvalstīm izdosies vienoties par kopīgu atbildi, jo pretējā gadījumā "mēs visi būsim trubā". Sankciju pastiprināšana var uzreiz neapstādināt Krievijas iebrukumu, un, ja šis solis nesavaldīs Krieviju, tad būšot jādomā par citiem rīcības veidiem. Kalniņš norādīja, ka pašlaik tos nevar identificēt, un piebilda, ka pašreizējā situācijā neviens par militāru rīcību negrib runāt.

Tiek gatavoti scenāriji rīcībai attiecībā pret Krieviju, taču tie netiek publiskoti, skaidroja komisijas priekšsēdētājs. Saistībā ar Ukrainas lūgumu pēc militārās palīdzības jāņem vērā, ka to var dažādi interpretēt. Politiķis norādīja, ka attiecībā uz ieroču piešķiršanu Ukrainai būtu jālemj, vai tas ir lietderīgi. Tuvāko 24 stundu laikā šajā jautājumā varētu būt lielāka skaidrība.

Iespējamais ieroču atbalsts būtu jāpārrunā diplomātu sarunās, lai brīdinātu Krieviju, ka tai ir jāizšķiras, vai vēlas eskalēt situāciju līdz tādam līmenim, kad abās pusēs ir pieejams liels ieroču daudzums, norādīja komisijas priekšsēdētājs.

Kalniņš neplāno sasaukt Ārlietu komisijas ārkārtas sēdi, taču informēja, ka nākamās nedēļas beigās un aiznākamās nedēļas sākumā Palangā ir paredzēta Baltijas valstu Ārlietu komisijas priekšsēdētāju tikšanās.

Jau ziņots, ka trešdien vakarā telekanāla "Espreso.TV" ēterā Ukrainas iekšlietu ministra Arsēnija Avakova padomnieks Zorjans Škirjaks paziņoja, ka Krievijas karaspēka iebrukums Ukrainā ir noticis un tas turpinās vairākos virzienos.

"Jānorāda, ka ir noticis Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilna apjoma iebrukums Ukrainas teritorijā. Tas notiek vairākos virzienos. Un šodien ar savām darbībām Krievijas ģenerālštābs cenšas sašķelt pretterorisma operācijas karavīru spēkus, lai Donbasā pakļautu savai kontrolei apdzīvotas vietas," sacīja amatpersona.

Ukrainas austrumos Doņeckas apgabala Novoazovskas pilsētu ieņēmis Krievijas karaspēks, trešdien vakarā Ukrainas Piektā kanāla ēterā paziņoja Ukrainas armijas bataljona "Dņepra-1" 5.īpašās rotas "Doņecka" komandieris Volodimirs Šilovs.

Arī laikraksta "The New York Times" korespondents Novoazovskā Endrū Kreimers ziņo, ka Ukrainā iebrucis Krievijas karaspēks.

Neizturot Krievijas tanku, artilērijas un kājnieku spiedienu, Ukrainas karavīri otrdien bijuši spiesti Novoazovsku pamest, vēsta izdevums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!