Vidējās izglītības līmenis krīt, pārliecināti iedzīvotāji  (30)

Vērtējot atsevišķu izglītības līmeņu kvalitāti piecu punktu skalā, iedzīvotāji visaugstāko vērtējumu snieguši augstākajai izglītībai (vidējais vērtējums - 3,52). Tikmēr kritiskāk vērtēta vispārizglītojošo skolu sniegtā izglītība (3,37) un arodskolu un profesionāli tehnisko skolu nodrošinātās izglītības kvalitāte (3,35).

Salīdzinot ar 2013.gada rezultātiem šajā jautājumā, šogad būtiskas izmaiņas nav vērojamas augstākās izglītības un arodskolu un profesionāli tehnisko skolu nodrošinātās izglītības kvalitātes vērtējumā, savukārt strauji samazinājies iedzīvotāju vērtējums vispārizglītojošo skolu sniegtās izglītības kvalitātei.

Biznesa augstskolas "Turība" valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis pieļauj, ka iespējamais cēlonis pozitīvām pārmaiņām augstākās izglītības kvalitātes vērtējumā varētu būt meklējams asākā konkurencē starp augstskolām (gan valsts, gan privātajām). Augstākās izglītības tirgus Latvijā sašaurinās maksas studentu skaita samazinājuma dēļ. Pēdējā desmitgadē tas ir sarucis aptuveni divas reizes – no simt līdz piecdesmit tūkstošiem.

Tikmēr, kopumā vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši liels skaits aptaujāto iedzīvotāju atzīmējuši, ka tā pēdējo gadu laikā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies (40%). 26% aptaujāto uzskata, ka izglītības kvalitāte Latvijā kopumā ir pasliktinājusies, bet uz tās uzlabošanos norādījuši vien 16% aptaujāto.

Salīdzinot ar 2013.gadu, šogad aptaujātie retāk uzskatījuši gan, ka izglītības kvalitātē vērojama uzlabošanās (2013.gadā - 20%; 2014.gadā - 16%), gan, ka vērojama pasliktināšanās (2013.gadsā - 29%, 2014.gadā - 26%). Tiesa, šogad respondenti biežāk nekā 2013.gadā nav spējuši sniegt konkrētu atbildi uz šo jautājumu (2013.gadā - 12%; 2014.gadā - 18%).

Pētījumā aptaujātie arī tika lūgti atzīmēt, kuras ir vissteidzamāk risināmās problēmas Latvijas skolās. Lielākā daļa aptaujāto norādījuši uz disciplīnas trūkumu skolēnu vidū (57%). Salīdzinoši bieži aptaujātie norādījuši arī uz labu skolotāju trūkumu (46%) un zemajām skolotāju algām (34%). Jāpiebilst, ka pie steidzamāk risināmajām problēmām minēta arī nepietiekama mācību kvalitāte (30%) un slikts materiāli tehniskais nodrošinājums (25%).

Vienlaikus, salīdzinot ar 2013.gadu, disciplīnas trūkumu skolēnu vidū, kas tiek uzskatīts par vissteidzamāk risināmo problēmu Latvijas skolās, šogad aptaujātie atzīmējuši retāk (2013.gadā - 62%; 2014.gadā - 57%). Tiesa, 2008.gadā šī problēma minēta vēl retāk (2008.gadā - 50%). Tikmēr šogad aptaujātie biežāk nekā 2013.gadā par vissteidzamāk risināmajām problēmām uzskatījuši zemas skolotāju algas (2013.gadā - 23%; 2014.gadā - 34%) un labu skolotāju trūkumu (2013.gadā - 42%; 2014.gadā - 46%), uzsver pētījuma autori.

Savukārt labu skolotāju trūkums 2008.gadā starp galvenajam problēmām tika minēts gandrīz tikpat bieži kā šogad (2008.gadā - 47%).

"DNB Latvijas barometrs" ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.