Teorētiski pēc Ukrainas varētu sekot "iesaldētā" konflikta eskalācija Moldovā, LNT raidījumā "Dombura studija" teica aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
"Tur tam vajadzētu apstāties," viņš uzskata, jo apdraudējumu Baltijas valstīm nesaskata, tā kā uzbrukums tām nozīmētu smagākas sekas to dalības Eiropas Savienībā un NATO dēļ.
Ministrs sacīja, ka 5. un 6.septembrī Velsā gaidāmajā NATO samitā Ukrainas un Krievijas jautājums ir darba kartībā. Organizācija varētu lemt par finansiālu palīdzību Ukrainas bruņojuma veicināšanai, tomēr ne par militāru iesaisti. "Konkrēts lūgums par karaspēka sūtīšanu [no Ukrainas] nav izskanējis.
Atsevišķas valstis varētu arī lemt palīdzēt Ukrainai ar bruņojumu un aprīkojumu, tomēr Latvija, visticamāk, to nedarīs. "Kauns sūtīt vecus ieročus Ukrainai," tādēļ Latvija ar ieročiem palīdzēt nevarēs.
Savukārt attiecībā uz atsevišķu valstu līgumiem ar Krieviju, proti, Francijas plāniem pārdot Krievijai "Mistral" militāros kuģus, NATO neko nevar izdarīt, jo tas ir "divu subjektu līgums".
Savukārt attiecībā uz plānotajām Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju Latvija iestājas par pilnīgu militārās sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju, tostarp "Mistral" kuģu pārdošanas pārtraukšanu.
To, ka atsevišķas valstis – Ungārija, Slovākija, Čehija – iebilst pret jaunu sankciju ieviešanu, Vējonis komentēja, sakot, ka šīm no Krievijas gāzes atkarīgajām ES valstīm atšķirībā no Latvijas nav robežas ar Krieviju. Tādēļ no Krievijas gāzes atkarīgo Baltijas valstu nostāja šajā jautājumā atšķiras no šo valstu vēlmēm.
Gaidāmajā NATO samitā Baltijas valstis turpinās uzstāt uz NATO spēku klātbūtnes pastiprināšanu Baltijā, kā tās to dara kopš Ukrainas krīzes sākuma. Vējonis sagaida, ka Velsas tikšanās laikā tiks izlemts jautājums arī par militāro bāzu izveidošanu Baltijas valstīs.
Ministrs apstiprināja arī medijos izskanējušās ziņas, ko apstiprinājis arī NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, par slepenu dokumentu – NATO gatavības plānu. "Delfi" jau vēstīja, ka tas paredz jaunas ātrās reaģēšanas vienības veidošanu. Tajā Lielbritānijas vadībā piedalīsies arī Latvija un vēl piecas valstis.
Vējonis atzina, ka šādas vienības veidošana ver nozīmēt lielāku NATO spēku klātbūtni Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
