NATO samita laikā ceturtdien, 4.septembrī, septiņas valstis parakstījušas nodomu protokolu par Lielbritānijas vadīto Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi, ko veidos arī Dānija, Igaunija, Nīderlande, Norvēģija, Lietuva un Latvija, informē Aizsardzības ministrija.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) uzsvēra, ka šī Lielbritānijas iniciatīva ir ieguldījums padziļinātai sabiedroto spēku sadarbībai un reaģēšanas spēju pilnveidošanai, nodrošinot kā ciešāku bruņoto spēku apmācību, tā pilnveidojot savstarpējo savietojamību. "Šis būs jauns uzdevums Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzei, lai pilnveidotu vienību kaujas spējas un nodrošinātu to turpmāku attīstību. Nenoliedzami Apvienotie reaģēšanas spēki sniegs jaunas iespējas pilnveidot karavīru un zemessargu spējas reaģēt krīžu situācijās, piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās un attīstīt praktisko partnerību," norādīja ministrs.
Viņš uzsvēra arī jaunās vienības nozīmi, lai arī turpmāk saglabātu bruņoto spēku profesionalitāti un gatavību arī pēc Starptautisko drošības atbalsta spēku operācijas Afganistānā noslēguma.
Aizsardzības ministrija skaidro, ka Apvienotie reaģēšanas spēki ir Lielbritānijas iniciatīva, tās mērķis ir tuvāko gadu laikā izveidot ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu darboties dažādās operacionālās vidēs gan starptautiskajās operācijās, gan veikt kolektīvās aizsardzības uzdevumus. Šā gada janvārī Lielbritānija uzaicināja arī Latviju iesaistīties šajā iniciatīvā.
Lielbritānija uzskata, ka jaunā iniciatīva būs spēcīgs diplomātisks rīks, lai nostiprinātu attiecības ar Austrumeiropas valstīm. Laikraksta arī norāda, ka Lielbritānijai šī jaunā organizācija varētu nest finansiālus ieguvumus, jo vienotās militārā aprīkojuma prasības varētu mudināt dalībvalstis izmantot šajā valstī ražoto aprīkojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
