Gothardam Frīdrijam Stenderam, kurš plašāk zināms kā Vecais Stenders, 27.augustā apritēja 300 gadi. Visu savu mūžu viņš veltījis ļaužu izglītošanai, gudrības un zināšanu vairošanai. Viņš tiek uzskatīts arī par Baltijas apgaismotāju. Viņš sacerēja pasakas, fabulas, stāstus un ziņģes, veidoja latviešu ābeces, radīja kultūrnācijas izveidei būtiskus darbus – latviešu valodas gramatiku un latviešu - vācu un vācu - latviešu valodas vārdnīcu.
Izcilākais Vecā Stendera darbs ir "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" (1774) - pirmā zemniekiem domātā enciklopēdija Eiropā.
Godinot izcilo domātāju Latvijā norisinājās starptautiska zinātniska konference, piedaloties Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Dānijas, Čehijas un Gruzijas pētniekiem. Konference noslēdzās Sunākstes pagastā pie Vecā Stendera dzimtas kapiem.
Pasākumu kopumu, kas veltīts Vecā Stendera 300 gadei, noslēdza koncerts Sunākstes baznīcā, kurā ar 18.gadsimta skaņdarbiem klātesošos priecēja Baroka orķestris Collegium Musicum Rīga, baroka koris Collegium Choro Musici Rīga - diriģents Māris Kupčs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
