Foto: F64

Krievijas pēdējā laika dažāda rakstura vēršanās pret mūsu kaimiņvalstu iedzīvotājiem dara mūs uzmanīgus, aģentūrai LETA sacīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.

Eihenbaums skaidroja, ka, pēc Ārlietu ministrijas rīcībā esošas informācijas, Latvija tiesiskās palīdzības lūgumus par tām personām, kas 1990. un 1991.gadā atteicās dienēt PSRS Bruņotajos spēkos, nedoties uz Krieviju, Baltkrieviju vai citām pie Eiropas Savienības vai NATO nepiederošām valstīm, no Krievijas nav saņēmusi.

"Krievijas pēdējā laika dažāda rakstura vēršanās pret mūsu kaimiņvalstu iedzīvotājiem dara mūs uzmanīgus. Vērojot pēdējos notikumus, nevar izslēgt šādas vai cita veida darbības. Ministrija turpina uzmanīgi sekot līdzi šīm Krievijas aktivitātēm un nepieciešamības gadījumā atbilstoši reaģēs," skaidroja Eihenbaums.

Jau ziņots, ka Lietuvas Valsts drošības departaments (VSD) brīdinājis tos Lietuvas Republikas pilsoņus, kas 1990. un 1991.gadā atteicās dienēt PSRS Bruņotajos spēkos, nedoties uz Krieviju, Baltkrieviju vai citām pie Eiropas Savienības vai NATO nepiederošām valstīm, jo pašreizējā starptautiskajā situācijā tas varētu apdraudēt viņu drošību.

Saskaņā ar Lietuvas Republikas Ģenerālprokuratūras rīcībā esošo informāciju Krievijas tiesībsargāšanas iestādes gandrīz ceturtdaļgadsimtu pēc Padomju Savienības sabrukuma mēģina atsākt kriminālvajāšanu pret Lietuvas pilsoņiem, kuri pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1990.gada 11.martā atsaucās jaunās Lietuvas Republikas vadības aicinājumam atteikties dienēt padomju armijā vai pamest dienestu.

Lietuvas Ģenerālprokuratūra portālam "Lrytas.lt" apliecinājusi, ka saņēmusi šādu Krievijas puses tiesiskās palīdzības lūgumu attiecībā uz vienu personu, bet noraidījusi to, jo Lietuvā atšķirībā no Krievijas šī rīcība netiek uzskatīta par noziedzīgu darbību.

Savukārt Tallina piektdien pavēstīja, ka pie Krievijas robežas Igaunijas teritorijā bruņoti cilvēki nolaupījuši Drošības policijas darbinieku, kurš tobrīd pildījis dienesta pienākumus, novēršot pārrobežu noziegumu. Pirms policista sagūstīšanas no Krievijas puses noticis mēģinājums traucēt operatīvos radiosakarus, bet Igaunijas teritorijā izmantota dūmu granāta.

Tikmēr Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) paziņojis, ka Kohvers esot aizturēts Pleskavas apgabala teritorijā aizdomās par spiegošanu un viņam esot atņemta pistole "Taurus" ar patronām, naudas līdzekļi 5000 eiro apmērā, īpašā tehnika slēptu audioierakstu veikšanai, kā arī "materiāli, kuriem ir izlūkošanas uzdevuma raksturs".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!