Norvēģu karavīri Latvijā paliks ilgāku laiku; ASV uz Latviju plāno sūtīt tankus  (91)

Aizsardzības ministrijas (AM) Politikas direktors - valsts sekretāra vietnieks Jānis Garisons pastāstīja, ka vairākas valstis ir apliecinājušas gatavību uz Austrumeiropu nosūtīt savus karavīrus. Vai ārvalstu karavīri tiks izvietoti pastāvīgi vai uz mācību laiku, pagaidām nav zināms.

"Skaidrības nav, jo NATO dalībvalstis gaidīja, kādus lēmumus pieņems Velsas samitā. NATO uzdeva alianses Militārajai komitejai un aizsardzības ministrijām pieņemt lēmumus par detaļām, proti, kādā veidā notiks karaspēka rotācija, komandstruktūras attīstība un kādi spēki Austrumeiropā tiks izvietoti. Dažas valstis šobrīd nepasaka, kurā brīdī karavīrus sūtīs. Lielbritānija paziņojusi, ka uz austrumu robežvalstīm sūtīs 3500 karavīrus gada laikā. Kad sāksies plānošanas process, būs zināmas detaļas," norādīja Garisons.

AM izveidotajā portālā "sargs.lv" rakstīts, ka arī Dānija ir apliecinājusi, ka gatava nosūtīt līdz 300 karavīru uz Baltijas valstīm un Poliju.

Septembra beigās Latvijā sāksies starptautiskas sauszemes spēku mācības "Silver Arrow 2014", uz kurām ieradīsies arī Norvēģijas rota - aptuveni 190 karavīri un kaujas mašīnas. Vēl pagājušā nedēļā AM nekomentēja, vai Norvēģijas vienība paliks Latvijā arī pēc mācībām, lai tādā veidā stiprinātu Baltijas drošību. Tagad Garisons apstiprināja, ka norvēģu vienība Latvijā paliks ilgāku laiku, lai piedalītos arī citās mācībās, taču AM pārstāvis atturējās komentēt, cik ilgi norvēģi uzturēsies Latvijā.

Portālā "sargs.lv", atsaucoties uz Norvēģijas aizsardzības ministres teikto, rakstīts, ka uz mācībām Latvijā dosies Telemarkas bataljona 3.mehanizētās kājnieku rotas karavīri, līdzi ņemot arī vairākas tās apbruņojumā esošās kājnieku kaujas mašīnas "CV90".

Latvijā jau vairākus mēnešus izvietota ASV desantnieku rota, kura tiek rotēta, un ASV puse jau iepriekš paziņojusi, ka Baltijā šīs valsts karavīri uzturēsies tik ilgi, cik vajadzēs. "Acīmredzot kādā no tuvākajām rotācijām amerikāņi varētu atvest arī tankus. Ieradīsies smagās tehnikas vienība, kas varētu nomainīt desantniekus," uzsvēra Garisons.

Garisons gan atgādināja, ka jebkurā gadījumā Latvijai nāksies vairāk domāt par infrastruktūras sagatavošanu, ja tā vēlēsies vairāk NATO spēku sagaidīt. Šādam mērķim noteikti vajadzēs atbilstošus finanšu līdzekļus.

Jau ziņots, ka AM un Nacionālie bruņotie spēki kopā ar citu valstu ekspertiem sākuši darbu, lai īstenotu pagājušā nedēļā NATO samitā pieņemtos lēmumus.

Velsas samitā NATO valstu vadītāji, apstiprinot alianses reaģēšanas plānu, vienojās par virkni pasākumu, kas sekmēs turpmāku alianses spēju attīstību un palīdzēs reaģēt uz mainīgo drošības vidi. Saskaņā ar plānu panākta arī vienošanās par NATO ātrās reaģēšanas spēku efektivitātes paaugstināšanu un ļoti augstas NATO kaujas gatavības spēku izveidošanu, kas savlaicīgi spētu reaģēt uz potenciālu krīzi un varētu tikt izvērsti ļoti īsā laikā ar vienkāršotu procedūru.

Tāpat samitā Velsā septiņu valstu pārstāvji parakstīja nodomu protokolu par Lielbritānijas vadīto apvienoto reaģēšanas spēku (ARS) izveidi, ko veidos arī Dānija, Igaunija, Nīderlande, Norvēģija, Lietuva un Latvija.

Samitā pieņemtais plāns paredz Latvijā NATO kolektīvās aizsardzības spēju stiprināšanai tāpat kā pārējās Baltijas valstīs un Polijā izveidot komandvadības elementus - alianses štābus.

NATO kolektīvās aizsardzības spēju stiprināšanai Austrumeiropā tiks veidotas arī militārā ekipējuma noliktavas, lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu uzņemošās valsts atbalstu. NATO speciālisti vēl lems, kurā valstī tās izveidos, taču nav izslēgts, ka tas notiks Latvijā.

Samitā arī pieņemts lēmums par militāro mācību intensitātes paaugstināšanu Austrumeiropā.

Alianses politiķi ir pieņēmuši tikai konceptuālus lēmumus par iepriekšminētajiem jaunajiem projektiem, tagad militārajiem ekspertiem NATO Militārajā komisijā ir uzdevums šos projektus ieviest dzīvē. Pagaidām ir pāragri runāt par jaunveidojamo spēku lielumu, sastāvu, izvietojumu un kādā apmērā tajos būs iesaistīti Latvijas karavīri, šonedēļ norādīja AM.