Rīgas robežzīmes autors: pilsētai nepieciešama mākslinieciskā vadība  (32)

Kā pastāstīja Celms, divi būtiski secinājumi pēc notikumu attīstības ar Rīgas robežzīmi ir jomas speciālistu iesaistes pilsētvides plānošanā trūkums un kultūras un mākslas izpratnes sabiedrībā trūkums.

"Pilsētai vajadzīga mākslinieciskā vadība - arhitekti, mākslinieki, dizaineri. Nevar formāli dienesti risināt jautājumus, kas jārisina speciālistiem," komentējot robežzīmes garumzīmes aizvietošanu ar sirsniņu, ko ierosināja Rīgas domes Satiksmes departaments, skaidroja Celms.

"Sapratne par kultūru, mākslas vēsturi un vides veidošanu - par to jāstāsta medijos un skolās, - par gaumi, kas jāmācās, nevis viss, kas pasaulē labs, "jābāž" mums," Celms komentēja Rīgas domes pamatojumu par robežzīmes izmaiņām mārketinga veicināšanai, jo tā rīkojoties citviet pasaulē.

"Ir lietas, kas nav tikai caur saprašanu, kas jākopj. Dārzu ja nekopj, tas aizaug - tāda pati ir vides piesārņošana. Vajadzīgi mākslinieciskie dienesti, kas atbild par pilsētvidi, un cilvēku līdzdalība kultūras virzienā, nevis kāda pašdarbība," uzsvēra mākslinieks.

Viņš skaidroja arī, ka Rīgas robežzīmes garumzīmes aizvietošana ar sirsniņu bijusi "nekompetenta rīcība ne vien no formāla viedokļa, bet arī pēc būtības - visam esot sava vieta un laiks". Celms piebilda, ka zīmes maiņa ir bijusi "jociņu līmenī" tam pilnīgi neparedzētā laikā, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta.

"Tas nu gan nebija nekāds mākslas darbs - tas, kam bija mākslinieciski noslīpēta forma, tika izjaukts, kļuva par nejēdzību," sacīja Celms.

Viņš arī teica, ka jutis personisku aizskārumu, kad viņa veidotā robežzīme tika izmainīta bez saskaņošanas ar autoru, uzsverot, ka būtībā tas skāra, "pat izsmēja" visu Rīgas kultūrvidi un tautas identitāti.

"Pašiem jārada kultūra," sacīja Celms, piebilstot, ka sekošana citviet pasaulē redzētām praksēm šai gadījumā bijusi provinciāla.

Mākslinieks arī pauda gandarījumu par robežzīmes iekļaušanu Valsts kultūras pieminekļu sarakstā, sakot, ka situācija beidzot virzoties "veselīgā virzienā" un stimulēšot Rīgas domi labot pieļauto kļūdu un atjaunot zīmi. Celms minēja, ka liels nopelns šinī atrisinājumā ir arī sabiedrībai, kas manāmi un aktīvi izteikusi savu neapmierinātību ar jauno zīmi.

Tikmēr Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere informēja, ka iesniegums paredz, ka Rīgas robežzīme svētku noformējuma funkcijas pildīs līdz šā gada beigām.

Jau ziņots, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas sēdē ir pieņemts lēmums piešķirt kultūras pieminekļa statusu robežzīmei "Rīga", kas nozīmē, ka šo objektu nebūs iespējams mainīt.

VKPAI vadītājs Juris Dambis pastāstīja, ka gandrīz visi komisijas pārstāvji bijuši pārliecināti, ka robežzīmei jāpiešķir kultūras pieminekļa statuss. Diskusijas esot izraisījis vienīgi objekta aizsardzības zonas lielums, kas noteikts 50 metru lielumā ap objektu. Sēdē esot pausts skaidrs viedoklis, ka robežzīmei "Rīga" jāatgriežas sākotnējā stāvoklī. Sēdē runāts arī par to, ka Valda Celma radītā robežzīme "Rīga" ir nozīmīgs tā laika dizaina paraugs. "Tā spējusi pastāvēt cauri politiskajām pārmaiņām un ir viskvalitatīvākā robežzīme Latvijā," norādīja Dambis. Viņš uzsvēra, ka statusa piešķiršana ir kultūras vērtības manifestācija.

"Robežzīmei "Rīga" tiks piešķirts mākslas pieminekļa statuss. Ja arhitektūras piemineklim ir iespējams veikt pārmaiņas, lai pielāgotu to izmantošanai mūsdienās, tad mākslas piemineklim pārmaiņas nav paredzētas," skaidroja Dambis.

Par tālāko gaitu statusa piešķiršanā Dambis pastāstīja, ka tagad jādod iespēja izteikties zīmes īpašniekam - Rīgas domei -, tomēr tās viedoklis nav izšķirošs. "Maksimālais termiņš atbildes sniegšanai ir 30 dienas, bet, ja RD atbildētu normāli - divu nedēļu laikā -, sirsniņu uz robežzīmes jau drīzumā varētu nomainīt garumzīme. Gala lēmumu pēc pašvaldības atbildes pieņems kultūras ministre. Kultūras pieminekļa statuss robežzīmei stāsies spēkā pēc lēmuma izsludināšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Pēc tam arī varēs notikt objekta atgriešana sākotnējā stāvoklī," skaidroja Dambis.

Jau ziņots, ka Kultūras ministrija (KM) vērsusies RD ar aicinājumu novērst Celma personisko tiesību uz darba neaizskaramību pārkāpumu, atjaunojot sākotnējā izskatā mākslinieka 1980.gadā izveidoto robežzīmi "Rīga". KM atzīmējusi, ka autoram ir tiesības uz to, ka viņa radošās darbības rezultāts tiek padarīts un saglabāts pieejams sabiedrībai tieši tādā veidolā, kādā viņš to ir vēlējies un kas precīzi atspoguļo autora izjūtas, izpratni un uzskatus attiecīgā darba radīšanas procesā.

Pie RD priekšsēdētāja Nila Ušakova (RD) vērsušās arī vairākas sabiedrībā zināmas personas, publiskā vēstulē paužot protestu pret Rīgas vizuālās zīmes "izkropļošanu un banalizēšanu", kā arī pret autortiesību pārkāpumu un latviešu valodas pareizrakstības ignorēšanu.

Valsts valodas centra (VVC) pārstāvji uzskata, ka sirsniņa, kas uz Rīgas uzraksta lietota garumzīmes vietā, nav garumzīme. VVC ierosinājis lietvedību par to, ka uz lielā Rīgas uzraksta netiek lietota garumzīme, bet tās vietā novietota sirsniņa. VVC norādīja, ka sirsniņa neatbilst latviešu valodas literārajām normām, tāpēc vēlas, lai sirsniņas vietā uz Rīgas uzraksta atkal parādītos garumzīme.

Sirsniņa Rīgas karoga krāsās - gaiši zilā un baltā - uz Rīgas uzraksta burta "Ī" garumzīmes vietā tika novietota šī gada pavasarī. Vasaras nogalē tā tika pārkrāsota Latvijas valsts karoga krāsās. Ušakovs sociālajā tīklā "Twitter" uz to reaģēja, ierakstot, ka nezināmo aktīvistu pārkrāsotā garumzīme izskatoties labi un lai tā arī paliekot. Jūlija sākumā uz Jūrmalas šosejas sirds formas garumzīme virs uzraksta "Rīga" tika pārkrāsota Ukrainas karoga krāsās. Sākta pārbaude, lai noskaidrotu notikušā apstākļus.

Ušakovs iepriekš norādījis, ka sirsniņas uz Rīgas uzraksta burtiem ir pagaidu projekts. Pašreizējā izskatā ar Latvijas karogam atbilstošo sarkanbaltsarkano krāsojumu sirsniņas uz Rīgas burtiem atradīsies līdz valsts svētkiem 18.novembrī. Pēc tam tikšot gaidīti atbildīgo amatpersonu ierosinājumi par burtu izskatu. Ušakovs neizslēdza, ka uz burtiem varētu atgriezties garumzīmes, kas "ir akurāti noliktas noliktavā".