Laikā, kad paaugstinātas starptautiskās spriedzes apstākļos Krievija ir nolaupījusi Igaunijas Drošības policijas darbinieku un mēģina atsākt kriminālvajāšanu pret Lietuvas pilsoņiem, kuri 1990. un 1991. gadā atteicās dienēt padomju armijā, ar Kremļa iebiedēšanas mēģinājumiem var saskarties arī Latvija, portālam "Delfi" savas prognozes klāsta politologs Andris Sprūds.
Lietuvas piemērs parāda, ka Krievija "spēlē pēc saviem noteikumiem" un mēģina meklēt konfrontācijas elementus, skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta direktors. Krievija ar savu rīcību parāda, ka ir gatava atbildēt valstīm, kas "slikti uzvedas" un piekopj Kremlim netīkamu politiku, norāda Sprūds.
Lietuva ir viena no tām valstīm, kas atklāti kritizējusi ne vien Krieviju, bet arī Eiropas valstis un pārstāvjus, kas izteikušies par sadarbību vai ciešāku partnerību ar Krieviju, viņš uzsver.
"To mēs esam redzējuši visu laiku, ka Krievija ir gatava atbildēt," stāsta Sprūds, piebilstot, ka vēršanās pret personām, kuras atteicās dienēt PSRS armijā, neattiecas tikai uz lietuviešiem, bet var būt vērsta arī pret latviešiem un igauņiem.
"Tā ir daļa no "burkāna un pātagas" politikas pret kaimiņvalstīm," stāsta eksperts, prognozējot, ka "arī Latvija saņems savu "pātagas" devu". Viņš uzsver, ka drīz būs Saeimas vēlēšanas un jaunas koalīcijas veidošana.
Tāpat tuvojas Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES), kad Latvijai būs jāvirza tālāk austrumu partnerības jautājums, un Rīgai var nākties pateikt kaut ko, kas ne līdz galam patiks Maskavai, skaidro politologs.
"Neizslēdzu, ka tās pašas šprotes nonāks embargo sarakstā," prognozē ārpolitikas eksperts.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savas rīcības leģitimitāti ir balstījis pieņēmumā, ka "PSRS sabrukšana bija lielākā ģeopolitiskā katastrofa", bet jāatceras, ka viņš pats ir teicis, ka tiem, kas nenožēlo PSRS sabrukšanu, "nav sirds", bet tiem, kas uzskata, ka PSRS var atjaunot – "nav prāta", atgādina Ārpolitikas institūta pārstāvis. Putins ļoti labi apzinoties, ka PSRS tās bijušajās robežās nav atjaunojama.
Norādes uz PSRS sabrukuma "nelikumību", kas jau izskanējušas no Kremļa puses, uzskatāmas par retoriku, kas kopā ar vispārzināmu faktu sagrozīšanu var tikt izmantota vien Krievijas iekšējam patēriņam, taču nevar kļūt par legālu pamatu, lai apšaubītu Baltijas valstu neatkarību, skaidro Sprūds, atbildot uz jautājumu, vai vēršanās pret tiem, kas izvairījušies no dienesta PSRS armijā, var nozīmēt arī plašāku kādreiz okupēto valstu neatkarības apšaubīšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
