"Piedāvājumi patiešām ir dažādi, un es nedomāju, ka man būtu jāsteidzas tagad trīs nedēļas pirms vēlēšanām populistiskā gaisotnē pieņemt lēmumu," šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Straujuma.
Viņa skaidroja, ka, visticamāk, priekšlikumi KNAB darba uzlabošanai tiks vērtēti pēc vēlēšanām. Pašlaik ir dažādi piedāvājumi - no darba grupas, kuru vadīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, no Valsts kancelejas ekspertu grupas, kā arī atsevišķi ierosinājumi no ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un citi priekšlikumi, skaidroja Straujuma.
"Uzskatu, ka ir nepieciešama sabiedriskā diskusija. Un ir jautājums, vai tagad, trīs nedēļu laikā pirms vēlēšanām, mēs to sāksim," pauda premjerministre. Situācija ar KNAB ir jārisina, tomēr būtu pareizāk, ja to darītu jaunais Saeimas sasaukums, jo noteikti būs nepieciešamas izmaiņas likumos.
Tāpat Straujuma noraidīja KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pārmetumus, ka divpusējās sarunās ar Streļčenoku ir aizstāvējusi viņa vietnieci Jutu Strīķi. "Tad droši vien Juta teiks, ka es aizstāvēju Streļčenoka kungu. Es vienkārši gribēju noskaidrot, kas tur notiek. Nedomāju, ka esmu nostājusies vienā vai otrā pusē," pauda valdības vadītāja.
LETA jau ziņoja, ka pēdējās nedēļās aktualizējušies vairāki jautājumi saistībā ar KNAB struktūru un nākotni.
Ekspertu darba grupa, kas izvērtēja KNAB darbību, rosina to pievienot IeM resoram. Savukārt KNAB drīzumā plānots uzteikt darbu vairākiem desmitiem biroja darbinieku un tiem piedāvāt amata vietas jaunveidojamās nodaļās. KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība iebilst pret plānoto reorganizāciju birojā un lūgusi KNAB priekšnieku Streļčenoku veikt grozījumus savā rīkojumā par izmaiņām.
Savukārt Valsts kancelejas vadītās ekspertu darba grupa otrdien politiķiem un sabiedrībai vērtēšanai nodos sagatavotās izmaiņas KNAB likumā. Ekspertu izstrādātie grozījumi paredz, ka Ministru kabineta pārraudzība pār KNAB tiek īstenota caur Ministru prezidenta institūciju. Turpmāk KNAB priekšnieka prettiesisku lēmumu vai bezdarbības gadījumā Ministru prezidents uzdos tos labot. Savukārt, ja KNAB priekšnieks tam nepiekrīt, jautājumu nodos izskatīšanai valdībā, un tās lēmums būs galīgs.
Tāpat šīs darba grupas priekšlikumos konkrēti atrunāta KNAB vadītāja atbildība pret Ministru kabinetu un Saeimu, un tikšot stiprināta parlamenta loma iestādes darbības uzraudzības nodrošināšanā, nosakot KNAB priekšnieka atskaitīšanos par darbības rezultātiem.
Darba grupa arī piedāvā palielināt valsts pārvaldes, valsts drošības iestāžu un tiesu varas ekspertu grupas lomu, kas atlasīs iestādes vadītāja pretendentus, vērtēs vadītāja vietniekus un izmeklēs vietnieku disciplinārpārkāpumus, kā sniegs atzinumus Ministru kabinetam, ja būs aizdomas par pārrauga tiesību pārkāpumu, kā arī sniegs izvērtējumu Saeimai par priekšnieka atbrīvošanas ierosinājuma pamatotību.
Savukārt KNAB plānotās iekšējās reorganizācijas rezultātā birojā uzteiks darbu vairākiem desmitiem biroja darbinieku un tiem piedāvās amata vietas jaunveidojamās nodaļās. Streļčenoka rīkojums paredz likvidēt Juridiskās un personālvadības nodaļu, Korupcijas novēršanas nodaļu, Darbības nodrošinājuma nodaļu ar amata vietām un Finanšu nodaļas galvenā speciālista amata vietu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
