Salijis batuts un smaga trauma bērnu nometnē - tēvs cīnās par taisnību  (299)

Desmit gadus vecās meitenītes tēvs Egils Stepiņš portālam "Delfi" stāsta, ka meita ļoti gaidījusi došanos uz nometni Amatas novada Drebešu pagasta "Rakšos". Nometni "Pilsētnieki laukos" meitenīte uztvērusi kā lielu piedzīvojumu, kādā piedalīsies pirmo reizi. Taču 2.jūlijā notikušais negadījums aizēnojis visu sākotnējo prieku par dalību nometnē. Stepiņš stāsta, ka meita joprojām notikušo atceroties ar šausmām.

Negadījums, kurā meita guva smagu traumu - abu apakšdelma kaulu vaļēju lūzumu, notika 2.jūlija vakarā, ap pulksten 20. Meitene, izmantojot dalībniekiem atvēlēto brīvo laiku, kopā ar divām citām nometnes dalībniecēm devās uz teritorijā esošo batutu. Stepiņš norāda, ka batutam nebija aizsargtīkla un atsperu nosedzošā drošības polsterējuma, kā arī nesen bija lijis, tāpēc tā virsma bija slapja.

"Vienlaicīgi trim bērniem lēkājot uz batuta, radās nekontrolējama amortizācija, kā rezultātā meitene tika izmesta no batuta un guva smagu traumu, proti, apakšdelma abu kaulu vaļēju lūzumu," portālam "Delfi" stāsta tēvs. Viņš norāda: negadījuma brīdī pie batuta nav bijis ne nometnes audzinātāju, ne arī organizatoru.

Pēc kritiena meitenīte mēģinājusi piecelties un pati saviem spēkiem meklēt palīdzību, taču sāpju dēļ pakritusi atkal, turklāt viņas roka ļoti asiņojusi. Palīdzību steigušās meklēt meitenes, kuras kopā ar cietušo bija lēkājušas pa batutu.

Kad notikuma vietā ieradusies nometnes vadītāja Ieva Ozola un vairākas citas nometnes audzinātājas, tikusi izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Stepiņš stāsta, ka tieši Ozola viņu telefoniski informēja par notikušo, pastāstot, ka meita ir aizvesta uz slimnīcu Rīgā.

Meitenīte uzreiz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā operēta, rokā ielikti metāla stieņi, kuri vēlāk būs jāņem ārā. Stepiņš stāsta, ka bērnam ir nepieciešama rehabilitācija, kā arī psihologa palīdzība.

Stepiņš sarunā ar portālu "Delfi" neslēpj sašutumu par to, ka nometnē, kura paredzēta bērniem, neesot tikusi ievērota drošība. Nometnes organizatori dalībniekus nebija iepazīstinājuši ar noteikumiem par atrakciju, arī batuta, drošu izmantošanu, bērniem nav bijis liegts brīvajā laikā izmantot nometnes teritorijā esošo batutu.

Tēvs ir sašutis arī par to, ka "Rakšu" mājaslapā ir redzamas fotogrāfijas, kurās trīs bērni vienlaikus lēkā pa batutu, tam nav arī aizsargsieta. "Nometnes organizētājiem trūkst kompetences un nav priekšstata par bērnu drošību, par ko liecina gan notikušais, gan arī "Rakšu" atpūtas kompleksa mājas lapā ievietotais attēls, kurā redzamais ir klajš batutu ekspluatācijas noteikumu pārkāpums," emocionāli pauž Stepiņš.

Tāpat tēvs norāda arī uz citiem, viņaprāt, drošības pārkāpumiem nometnē, piemēram, stāvajām kāpnēm ēkā, kurā dzīvojuši bērni un dziļu, nenorobežotu bedri, kas atradusies kompleksa teritorijā.

Pēc notikušā tēvs vērsies policijā, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā un Valsts izglītības satura centrā, lūdzot izmeklēt notikušo.

Stepiņš portālam "Delfi" norāda, ka vēlas informēt sabiedrību par notikušo, lai cilvēki, sūtot bērnus uz nometnēm, tās izvēlētos rūpīgi. Stepiņš norāda, ka viņa meita salauzusi roku, bet kāds cits bērns šādi varējis lauzt mugurkaulu.

Cits skatījums uz notikušo ir nometnes vadītājai Ozolai, kura stāsta, ka cietusī meitene kopā ar vēl divām meitenēm, bez audzinātājas atļaujas devusies uz batutu. "Brīdī, kad M salauza roku, bērniem bija sporta aktivitātes - pionierbols un futbols," stāsta Ozola. Bērni iepriekš tika informēti, ka batutos drīkst atrasties tikai nometnes audzinātāju klātbūtnē un stingrā uzraudzībā, taču meitenes noteikumus neesot ievērojušās. Tāpat Ozola rāda nometnes iekšējās kārtības noteikumus, kuru 13.punktā ir teikts, ka pa batutu drīkst lēkāt tikai viens cilvēks.

"Abas M draudzenes uzkāpa uz batuta, bet M sēdēja uz tā malas. Izlēmusi nelēkāt, M kāpa nost no batuta, neveikli paslīdēja, kā rezultātā uzkrita uz savas rokas un to salauza," negadījumu atstāsta Ozola. Viņa norāda, ka uzreiz sazvanīti "ātrie" un meitenes tēvs. "Notikuma mirklis bija ļoti īss, un audzinātāji attiecīgajā brīdī nepamanīja, ka bērni pārkāpj drošības un iekšējos kārtības noteikumus," uzsver nometnes vadītāja.

Ozola stāsta, ka uzreiz informējusi meitenes tēvu, ka atpūtas kompleksa ''Rakši'' teritorijā darbojas BTA civiltiesiskā apdrošināšana, apliecinot, ka tiks segtas ārstēšanās un rehabilitācijas izmaksas, tiklīdz tiks sagatavoti visi nepieciešami dokumenti un iesniegti izdevumus apstiprinošie čeki. Ozola saka, ka nākamajā dienā slimnīcā apciemojusi meiteni un viņas tēvam atdevusi naudu par atlikušajām nometnes dienām. Viņa gan piebilst, ka naudas atdošana neesot tikusi dokumentēta.

Nometnes vadītāja portālam stāsta, ka meitenes tēvs joprojām nav atsūtījis čekus par ārstniecības izdevumiem, lai "Rakši" varētu nepieciešamo dokumentāciju iesniegt apdrošinātājiem. Ozola saka, ka tēvs no "Rakšiem" vēlas tikai vienu - apmaksātu ceļojumu uz "Disnejlendu".

"Līdz šim brīdim esam saņēmuši no M tēva prasību saņemt tikai morālo atlīdzību 2000 eiro apmērā, kas ir paredzēts braucienam uz Parīzi trijām personām - M, viņas tēvam un viņa draudzenei. Esam saņēmuši no M tēva vairākkārtējus atgādinājumus par to, ja gadījumā ''Rakši'' atteiksies maksāt prasīto summu, viņš iesaistīs visas valsts institūcijas, lai veiktu ''Rakšos'' visas iespējamās pārbaudes, kā arī cels neslavu atpūtas kompleksam," stāsta Ozola.

Ozola atzīst, ka gan viņa, gan atpūtas kompleksa ''Rakši'' īpašnieks Kristaps Blaus, jūtas līdzatbildīgi notikušajā, taču "pilnīgi nesaprotama ir M tēva aktīvā interese tieši par ceļojuma apmaksu, nevis M roku un veselību". Blaus vairākkārt lūdzis Stepiņu ierakstītā vēstulē atsūtīt čekus par uzturēšanos slimnīcā un citiem ārstēšanās izdevumiem, kā arī konta numuru, lai nepieciešamo dokumentāciju būtu iespējams iesniegt apdrošinātājiem, taču dokumentus un informāciju joprojām nometnes rīkotāji nav saņēmuši.

Stepiņš nenoliedz, ka vēlas saņemt no nometnes organizatoriem morālo kompensāciju, sakot, ka šajā jautājumā konsultējies arī ar juristiem.

Sarunā ar portālu "Delfi" viņš saka, ka meitene pēc notikušā bijusi tādā emocionālā stāvoklī, ka viņa nav varējusi nedz doties peldēties jūrā, nedz kā citādi vasarā pēc notikušā atpūsties, tāpēc tēvs lūdzis nometnes organizētājus apmaksāt bērnam kādu braucienu, lai meitene vasarā vismaz kaut ko izbauda, gūst morālo gandarījumu.

Stepiņš gan noliedz "Rakšu" pārstāvju teikto, ka nav nosūtījis nepieciešamo dokumentāciju apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai. Viņš stāsta, ka pretenzijas "Rakšiem" nosūtījis ierakstītā vēstulē un saņēmis no Ozola parakstītu apstiprinājumu par to saņemšanu. Taču tieši "Rakši" paši dokumentus apdrošinātājiem nav iesnieguši, saka tēvs.

Tagad notikušo šķetina arī policija, kas sākusi kriminālprocesu par preces un pakalpojumam drošuma prasību neievērošanu, par ko iespējams sodīt par ar diviem gadiem cietumā. Valsts policijas pārstāve Sintija Virse portālam "Delfi" saka, ka lietā šobrīd ir nozīmētas vairākas ekspertīzes.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pārstāve Romēna Namniece stāsta, ka uz batuta gūto traumu skats ik gadu aug. BKUS dati liecina, ka Rīgā un tās rajonā 2010. gadā tās bija 108 traumas, kas gūtas, lēkājot uz batuta, 2011. gadā - 157, 2012. gadā jau 182 traumas un 2013. gadā jau 176 traumas. Namniece norāda, ka traumu skaits noteikti ir lielāks, jo "pie mums nonāk tikai smagākie gadījumi."

Atkarībā no bērna vecuma, mainās arī gūto traumu veids, proti, lecot uz batuta bērni gūst gan augšējo, gan apakšējo ekstremitāšu, kā arī galvas un muguras traumas. Vienas no smagākajā traumām ar paliekošām neiroloģiskām problēmām ir mugurkaula kakla daļas traumas, kas parasti tiek gūtas uz batuta paklāja, izpildot kādu no akrobātiskajiem elementiem vai krītot no batuta, ja netiek ievērota drošības instrukcija, stāsta slimnīcas pārstāve.

Mediķi atgādina, ka bērnu vecākiem ir stingri jāievēro ar batuta lietošanu saistītie riski. Batutu lieto tikai ar norobežojošo tīklu, kas instalēts atbilstoši drošības instrukcijai, tas jānovieto iespējami tuvu zemei, sekojot, lai tā tuvumā neatrodas kādi priekšmeti. "Uz batuta drīkst lēkāt tikai viena persona," uzsver mediķi. Neprofesionāļi nedrīkst uz batuta veikt dažādus akrobātikas elementus, piemēram, mest kūleņus vai salto, turklāt bērni uz batuta ir jāuzmana, uzsver mediķi.