Lai gan pils atjaunošanas darbus ne tuvu nevar saukt par pabeigtiem, rezultāti pašlaik esot "samērā labi". Pašlaik darbu izpildītāji iekļaujoties noteiktajos termiņos.
"Pašlaik ir noticis uzrāviens. Ja iepriekš pils atjaunošanas darbos bija iesaistīti 140 darbinieki, tad tagad to jau ir vairāk nekā 200. Šis skaits vēl palielināsies," pastāstīja Lancmanis. Viņš arī pauda gandarījumu, ka atjaunošanas darbi netiek sasteigti, kvalitāti izvirzot priekšplānā.
Lancmanis pastāstīja, ka pils žāvēšanas darbi, kurus veica Vācijas uzņēmuma "Otto Richter GmbH" speciālisti, ir pabeigti, tāpēc vairs nav jāuztraucas par mitruma radītiem bojājumiem.
Atjaunošanas darbus Rīgas pils kastelas daļā Lancmanis raksturoja kā ļoti sarežģītus. Šeit esot nepieciešami milzīgi restaurācijas, rekonstrukcijas, kā arī pētniecības darbi, jo šī pils daļa bijusi nepārtraukti pārbūvēta. Pētniecības darbi tiek veikti, slāni pa slānim atsedzot to, kas ir apakšā.
Kā vienu no atklājumiem Lancmanis minēja to, ka Baltās zāles kolonnas ir no mākslīgā marmora. Tās nepārtraukti tikušas krāsotas baltā krāsā, bet tagad beidzot atsegtas. "Baltā zāle tagad būs vēl skaistāka," norādīja Lancmanis. Veicot izpēti, atklāts, ka sijas bēniņos bijušas sapuvušas, tādējādi, ja arī ugunsgrēka nebūtu bijis, atjaunošanas darbi drīzumā būtu jāveic tāpat.
Pils atjaunošanā notiekot diskusijas arī par detaļām. Kā pastāstīja Lancmanis, pils iekšpagalmā prezidenta telpu pusē ir divi ciļņi, kuros attēlots pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs, kā arī Svētā Marija ar bērnu. Abi datējami ar 1515.gadu un ir cietuši no laika zoba, tāpēc nolemts tos izņemt, vietā ieliekot kopijas. Abi ciļņi pēc tam tiks novietoti pils kapelā, kur tos varēs apskatīt. Diskusijas padomē izraisījās par veidu, kā šos ciļņus varētu izņemt.
Lancmanis pastāstīja, ka kopā ar atjaunošanas darbu laika grafiku tiek skatīti arī jautājumi par mēbelēm un iekārtojumu. Prezidenta daļā trešā un ceturtā stāva priekštelpās tiks izstādīti mūsdienu mākslas darbi, lai pils viesi Latviju redz ne tikai vēsturiskā, bet arī mūsdienu skatījumā. Izstādīšanai tiks izvēlēti darbi, kuri ieguvuši Purvīša balvu vai bijuši tai nominēti.
Jau ziņots, ka noslēgusies Rīgas pils Sv.Gara torņa atjaunošana, paveikti gan projektā plānotie iekšdarbi 350 kvadrātmetru platībā, gan arī pabeigti torņa fasādes krāsošanas darbi.
Jau ziņots, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un pilnsabiedrība "SBRE" 22.maijā parakstījušas papildu vienošanos pie sākotnējā līguma, kura paredz, ka ''SBRE'' apņemas veikt ugunsgrēka rezultātā nepieciešamos papildu darbus par saviem līdzekļiem un iemaksāt speciālā darījuma kontā naudas summu, kas atbilst aprēķinātajiem ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem gadījumam, ja tiesas ceļā tiks konstatēta būvuzņēmēja atbildība par ugunsgrēka rezultātā nodarīto kaitējumu. "SBRE" nekavējoties apņēmās darījumu kontā ieskaitīt nodrošinājumu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.
Savukārt atlikušie aptuveni 3,7 miljoni eiro šajā kontā ieskaitīti līdz 2014.gada 15.jūlijam. Noteikts, ka darījuma summai kontā jāatbilst aprēķinātajiem zaudējumiem, kas ir 4 857 931 eiro.
Kā ziņots, ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 2013.gada 20.jūnija vakarā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
