„Melnais scenārijs: pieļauju, ka Latvijai var piedāvāt veidot krievvalodīgo partiju valdību apmaiņā pret to, ka netiksim okupēti. Varbūt ne tūlīt pēc vēlēšanām. Kaut kad vēlāk. Domāju, ka tad sāksies vēl lielāka latviešu izbraukšana no valsts nekā tagad," atzīmē Ostrovska.
„Otrkārt, Latvijas kā Eirāzijas asociētā locekļa statuss. Šis būs piedāvājums, no kura nevarēs atteikties. Kremlis apsolījis Novorosijai gāzi un naftu par velti. Skaisti. Jau sen gaidīju, ka šāds piedāvājums būs. Un kādreiz tāds priekšlikums - par lēto iepirkt gāzi un naftu - var būt izteikts arī Latvijai. Ja kāds ir gatavs norīt ēsmu, kāpēc nepaņemt jaunas teritorijas un ietekmes sfēras?", lēš Ostrovska.
Vaicāta par laika kritēriju, viņa laikrakstam nosauc 2020.gadu, sakot, ka Krievija ir nospraudusi mērķi līdz tam laikam modernizēt savu armiju.
Ostrovska norāda, ka 2018. gada Saeimai „var nākties pieņemt Latvijai fatālus lēmumus. Vienīgais, kas šo melno scenāriju varētu apturēt, ir politiski aktīvo etnisko nelatviešu (un arī latviešu) atskārsme: proti, ja Latvijā okupācijas rezultātā notiek varas maiņa, tad tie, kas domā, ka būs baltā zirgā, ļoti maldās. Baltā zirgā būs tie, kuri apmaksās okupācijas izdevumus. Tie atnāks un paņems visu".
Attiecībā uz Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO, kā arī NATO 5.paragrāfu, Ostrovska atzīst „nu, nekaros viņi. Nekaros. Man ir aizdomas, ka viņi neko arī daudz negribēs karot, lai aizstāvētu sevi".
Politoloģe atgādina, ka ASV, kas NATO finansē 65%, negribīgi iesaistījušās abos pasaules karos.
„Eiropiešiem pašiem ir jābūt apņēmīgākiem, risinot savas problēmas," norāda Ostrovska.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
