Sporta memorandu pirms 12.Saeimas vēlēšanām izstrādājusi Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija (LKSSA), Latvijas Paraolimpiskā komiteja (LPK) un Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome. Uz tā apspriešanu trešdien tika aicināti lielāko politisko partiju pārstāvji, ierodoties piecu partiju pārstāvjiem.
Uz apaļā galda diskusiju vien beigās ieradās pārstāvis no "Vienotības", kaut pēdējos gados tieši šī partija pārvaldījusi IZM un līdz ar to arī sporta nozari, bet neviens pārstāvis neieradās no apvienības "Saskaņa", kas vada lielāko pašvaldību valstī un arī Saeimas sporta apakškomisiju.
Kā skaidroja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, veidojot memorandu, tika izvēlēti svarīgākie un reālākie jautājumi, ko būtu iespējams realizēt divu trīs gadu laikā.
"Saprotam, ka būtiskas izmaiņas iespējamas vienīgi pēc jaunas Saimes ievēlēšanas vai kādas valdības krišanas, tāpēc vēlamies izmantot šo brīdi, lai saprastu sporta vietu un lomu valsts pārvaldē," uzsvēra Vrubļevskis.
Tikmēr Sporta izglītības iestāžu padomes valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe izteicās, ka pašlaik IZM sporta departamentā nav neviens cilvēks, kuram būtu jārisina tikai jaunatnes sporta jautājumi. "Tāpēc nerisinātie jautājumi ir samilzuši gadu no gada un regulāri atkārtojas."
Kā skaidroja Zaļupe, 2008.gads bijis pēdējais, kad valsts pilnībā finansēja sporta skolu treneru algas, bet šogad atbalsts bijis tikai 58% apmērā no tā laika līmeņa. Tāpēc memorandā aicināts, ka līdz 1.janvārim to nepieciešams atjaunot 85% apmērā, bet no 1.septembra - simtprocentīgi.
"Pašlaik trūkstošo daļu visi cenšas nosegt, kā māk, un pašvaldībās, kur rocība nav tik liela, cieš treneri, kas nesaņem pat minimāli noteiktās algas," izteicās Zaļupe. Savukārt Vrubļevskis piebilda, ka, neskatoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos valstī, pēdējos trijos gados sporta skolu audzēkņu skaits palielinās.
Savukārt LPK ģenerālsekretārs Andris Ulmanis pauda, ka uz Riodežaneiro paraolimpiskajām spēlēm kandidē vismaz 22 Latvijas sportisti, tāpēc ar katru gadu pieaug nepieciešamība pēc finansējuma, tomēr naudu valsts sola piešķirt arvien mazāku.
"Aicinu paraolimpisko sportu uztvert kā līdzvērtīgu, jo starptautiski tiek iets uz to, ka 2020.gadā olimpiskās un paraolimpiskās spēles notiks vienā laikā," pauda Ulmanis.
Vismaz vārdos politisko partiju pārstāvji pauda atbalstu sporta organizācijām.
"Attieksme pret sportu jāmaina un jāizveido atsevišķa institūcija, kas to pārvaldītu," izteicās Latvijas Biatlona federācijas prezidente Baiba Broka, kura bija arī viena no nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvjiem. "Tāpat pilnībā atbalstu, ka sporta skolu treneriem jānodrošina finansējums 100% apmērā, tomēr esmu skeptiska, vai tas izdosies jau nākamajā gadā."
Cits šīs partijas pārstāvis Dainis Locis pauda, ka "parāds sporta skolām jāatdod", bet Kārlis Krēsliņš, kurš ir arī Latvijas Šaušanas federācijas prezidents, pauda, ka Aizsardzības ministrijai būtu jānosaka pāris prioritārie sporta veidi, kuriem tā palīdzētu.
Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Indriķis Putniņš, kurš ir arī LKSSA izpilddirektors un viens no memoranda parakstītājiem, izteicās, ka sporta skolu treneru algu atgriešana pilnā apmērā būtu izpildāma no 2016.gada.
Līdzīgi pauda partijas "Vienoti Latvijai" viens no līderiem Aigars Kalvītis, kurš uzsvēra, ka nedrīkst pietrūkt finansējuma bērnu fiziskās sagatavotības nodarbībām. "Tas nav sporta, bet sabiedrības veselības jautājums."
Kalvītis uzskata, ka sporta federācijas, kas pierādījušas sevi starptautiski, būtu jāfinansē no valsts budžeta, kā arī izteica pārliecību, ka sportam būtu jābūt nevis IZM, bet Aizsardzības ministrijas paspārnē.
Vēl Kalvītis izteicās, ka būtu tikai normāli, ja valsts lielās kapitālsabiedrības pilnībā atbalstītu nozīmīgu sporta pasākumu rīkošanu vai kādas sporta spēļu komandas.
Arī partiju "Latvijas attīstībai" pārstāvošais Edgars Jaunups pauda, ka finansējuma atgriešanai sporta skolām jābūt prioritātei.
Savukārt, runājot par sporta nākotni, Jaunups izteicās, ka tam būtu jābūt vai nu premjera biroja pakļautībā, vai varētu pievienot, piemēram, Aizsardzības ministrijai. "IZM problēma ir, ka tur ir piecas citas lielas prioritātes, un tad viņi domā, ka sports gan jau pats tiks galā."
Tikmēr partiju "No sirds Latvijai" (NSL) pārstāvošais Jānis Zalcmanis izteica pārliecību, ka sportā trūkst drošu un uzņēmīgu cilvēku, lai risinātu tā problēmas, bet sporta skolu treneri jānodrošina no 1.septembra.
Diskusijai uz beigām pievienojās arī "Vienotību" pārstāvošais IZM parlamentārais sekretārs Andis Geižāns, kurš izteicās, ka sportam katru gadu jāaudzē bāzes finansējums un jāizveido pārredzams piecu līdz desmit gadu plāns, kā pieaugs finansējums.
Geižāns atbalstīja sporta nodalīšanu no IZM, tomēr pagaidām vēl esot neskaidrs, kādā statusā. "Visdrīzāk, tas būtu jānodod premjera pakļautībā, lai būtu iespēja ietekmēt procesus. Tomēr neesmu drošs, vai tas notiks arī nākamajā Saeimas sasaukumā," atzina Geižāns.
Kā pēc diskusijas sarunā ar aģentūru LETA izteicās Vrubļevskis, viņš sapratis, ka atradīs dzirdīgas ausis gandrīz jebkurā nākamās Saeimas pārstāvī. "Priecē, ka tēma par sporta nozares vietu valsts pārvaldē ir uzlikta uz galda un ka par to diskutē, pat IZM pārstāvjiem atzīstot, ka sports tur nebūs prioritāte."
"Pēc vēlēšanām parādīsies gan forma, gan modelis, kā sports varētu turpmāk tikt pārstāvēts pie valdības galda," stāstīja LOK prezidents, atsakoties no minējumiem, kāda forma tā varētu būt. "Sports ir nozare, kas aptver ne tikai izglītības lauku, bet arī veselības, labklājības, aizsardzības, iekšlietu, pašvaldību un tā tālāk. Tā ir daudz plašāka nozare par vienu ministriju."
Kā vēl vienu aktuālo jautājumu Vrubļevskis izcēla, ka nākamajā gadā atkal plānots samazināt sporta budžetu, noliekot to vienādā līmenī ar 2013.gada budžetu.
"Sports ir vienīgā no IZM pārziņā esošajām sfērām, kurai grib samazināt budžetu un to nekādā gadījumā nevēlamies pieļaut," teica Vrubļevskis.
Kā ziņots, memorandā izvirzītajos mērķos ietilpst - izveidot patstāvīgu starpresoru valsts sporta lietu pārvaldes institūciju valsts sporta politikas realizācijai, kas sāktu darboties 2016.gada 1.janvārī, kā arī sadarbībā ar LOK, Latvijas Sporta federāciju padomi, Latvijas Komandu sporta spēļu asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību radīt tiesisko bāzi, lai no 2015.gada 1.septembra organizatoriski un finansiāli nodrošinātu sporta veidu reģionālo centru izveidošanu un darbību pēc iespējas lielākam sporta veidu skaitam, līdz ar to plašāk un efektīvāk izmantotu ar valsts un pašvaldību atbalstu visos Latvijas reģionos izveidoto sporta un izglītības infrastruktūru un cilvēkresursus.
Saglabājot esošās uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides sporta sabiedriskā labuma organizāciju atbalstītājiem, aicina 2015.gadā pilnveidot Ministru kabineta noteikumus "Noteikumi par sabiedriskā labuma organizāciju administratīvajiem izdevumiem", lai ziedojuma saņēmēju administratīvajos izdevumos netiktu ieskaitīti līdzekļi, kas pamatoti izmantoti sportistu, treneru un citu sporta speciālistu algošanai un komandējumiem uz treniņnometnēm un sacensībām. Tāpat izteikts aicinājums 2015.-2017.gadā pilnveidot Sporta likumu un saskaņot to ar citiem likumdošanas aktiem, kā arī likumdošanā noteikt un nostiprināt jaunu, neatkarīgu un ilgtermiņā prognozējamu, Eiropas Savienības likumdošanai un pieredzei atbilstošu sporta un kultūras nozaru finansēšanas avotu izveidi no 2017.gada.
Tāpat memorandā minēti vairāki aicinājumi saistībā ar sporta finansēšanu, jaunatnes un tautas sportu, kā arī valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūru.
Jaunatnes un tautas sporta kontekstā izteikts aicinājums no 2015.gada 1.janvāra nodrošināt 85% valsts līdzfinansējumu treneru darba algām un sociālās apdrošināšanas iemaksām profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu realizēšanai, no 2015.gada 1.septembra atjaunot valsts finansējumu treneru darba algām 100% apmērā, kā arī pilnveidot un no 2016.gada ieviest treneru darba samaksas sistēmu, sasaistot to ar sertifikāciju un sportistu sasniegumiem.
Tāpat aicināts noteikt un finansiāli nodrošināt no valsts budžeta jau no 2015./2016.mācību gada vismaz trīs obligātās sporta stundas nedēļā vispārizglītojošajās skolās, kā arī vismaz divas sporta nodarbības nedēļā valsts augstskolu klātienes (pilna laika) studiju programmās ar kredītpunktu piešķiršanu pirmajos četros mācību semestros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
