Nepalielinot finansējumu DP, uzturēšanās atļauju izsniegšana jāpārtrauc, uzskata IeM  (22)

Kozlovskis atzina, ka Ukrainas krīzes radītās sekas ir izaicinājums DP, tāpēc nepieciešams celt DP kapacitāti gan termiņuzturēšanās atļauju pretendentu pārbaudei, gan valsts iekšējās drošības stiprināšanai.

Pašreizējā valdība nesen aiz slēgtām durvīm konceptuāli atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu DP, taču par budžetu būs jālemj jaunajai valdībai un parlamentam, tāpēc ministrs cer, ka jaunā valdība šo prioritāti saglabās. DP nepieciešamo finansējuma apmēru Kozlovskis nedrīkstot atklāt.

DP nepieciešams pārbaudīt ne tikai potenciālo atļauju pretendentus, bet arī tos cilvēkus, kuri jau atļaujas saņēmuši. "Ja atbalsta nebūs, tad atļauju izsniegšana ir jāpārtrauc, jo nebūs kontroles un būs drauds nacionālajai drošībai," uzsvēra ministrs.

1.septembrī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju. Kopš šiem grozījumiem neviens pieprasījums saistībā ar nekustamo īpašumu nav saņemts, norādīja ministrs un piebilda, ka ir saņemti vairāki atļaujas pieprasījumi saistībā ar ieguldījumiem uzņēmumos.

"Varbūt šie grozījumi ir tādi, ka krasi samazināsies vēlēšanās atļaujas iegādāties saistībā ar nekustamo īpašumu," piebilda ministrs.

Kā ziņots, lai saņemtu Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas, nerezidenti no 2010.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 1.jūlijam mūsu valstī ieguldījuši 1,017 miljardus eiro, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā ziņojumā par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas gaitu un rezultātiem, kuru šodien zināšanai pieņēma valdība.

Kopumā termiņuzturēšanās atļaujas ir pieprasījuši 41 valsts pilsoņi. Atļaujas galvenokārt ir piesaistījušas investorus no bijušajām padomju republikām, jo 90% no visām atļaujām ir pieprasījuši šo valstu investori. Ārpus bijušās padomju teritorijas lielākā investoru interese ir no Ķīnas, Izraēlas un ASV. Sākot no 2013.gada, straujš atļauju pieprasījumu pieaugums vērojams no Ķīnas valstspiederīgo puses. Šī austrumu valsts kļuvusi par otro nozīmīgāko investoru izcelsmes valsti pēc Krievijas.

IeM ziņojumā apkopotā informācija liecina, ka kopš 2010.gada atļaujas pieprasījuši 8728 investori un viņu ģimenes locekļi no Krievijas, bet 925 ir no Ķīnas.

Ziņojumā secināts, ka ienākušie naudas līdzekļi ir veicinājuši ekonomisko aktivitāti un brīvās naudas līdzekļu daudzumu Latvijā.

IeM uzsver, ka atkārtoti jāpievērš uzmanība tam, ka, palielinoties imigrācijas intensitātei, it īpaši imigrācijas plūsmai no bijušajām padomju teritorijām, potenciāli var tikt padziļinātas tādas problēmas kā "krievu valodas pašpietiekamība publiskajā telpā un paralēlas krievvalodīgas sabiedrības veidošanās un nostiprināšanās".

Tāpat saglabājas arī riska faktors, ka tad, ja ārzemnieki ar vienotu etnisko izcelsmi, piemēram, ķīnieši, iegādājas nekustamos īpašumus vienā teritorijā, nākotnē var izveidoties situācija, ka var parādīties etnisko konfliktu risks, teikts ziņojumā.