"Piebarošana ir viens no faktoriem, kas veicina dzīvnieku skaitlisko pieaugumu - ja ziemā ir barība, pat knapākais sivēns izdzīvo un var piedalīties reprodukcijā, jo mežacūku vairošanās spēju nosaka nevis vecums, bet gan ķermeņa masa. Ja piebarošanas būs mazāk, dabiskās atlases ceļā vājākie sivēni aizies bojā, kā arī jaunās cūciņas vēl nevairosies un pavasarī populācijas pieaugums būs par 15-20% mazāks nekā patlaban," sacīja mednieks.
Viņaprāt, piebarošanu vajadzētu ierobežot, bet pilnībā nepārtraukt.
"Ja ir norādījums no valsts samazināt mežacūku blīvumu, mazāk "sāpīgi" ir ierobežot piebarošanu, nekā vēlāk ziemā nošaut sivēnmāti, lai pavasarī nebūtu sivēnu. Piebarošanas ierobežošana ir veids, kā pasargāt atlikušās mežacūkas - jo dzīvnieku skaits lielāks, jo slimība izplatās ātrāk. Nevajag mežā gāzt tonnām cukurbiešu un citas barības, labāk ir piebarot ar nelielām porcijām, lai mežacūkas piesaistītu konkrētai vietai, kur tās vieglāk nomedīt," sacīja Baumanis.
Viņš arī atzina - pavisam pārtraucot piebarošanu, pastāv risks, ka mežacūkas barības meklējumos sāks pārvietoties, un, ejot lielas distances, inficēts dzīvnieks varētu nonākt kontaktā ar citu baru.
Kā ziņots, ĀCM Latvijā tika konstatēts 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.
Latvijas Mednieku savienība dibināta 2011.gadā un apvieno vairāk nekā 340 mednieku klubus jeb vairāk nekā 9000 mednieku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
