Plāno pilnībā aizliegt našķus skolu kafejnīcās, ziņo 'De facto'  (104)

Līdzšinējā pieredze ar konkrētu produktu vai vielu aizliegumu nav devusi rezultātu, jo ražotāji iemācījušies noteikumu apiet, raidījumam atzina VM pārstāvji.

"Veidot sarakstu uz aizlieguma pamata ir tāda Donkihota cīņa ar vējdzirnavām, jo patiešām tehnoloģijas attīstās, un vienmēr būs kāda jauna krāsviela un konservants, kuru mēs nebūsim paspējuši ielikt sarakstā, tāpēc mēs tagad izejam no otras puses, mēs pasakām tos produktus, kuri ir atļauti," raidījumam norāda VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.

Šī gada sākumā Latvijas televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" sadarbībā ar žurnālistisko pētījumu centru "Re:Baltica" secināja, ka ļoti daudzi skolēnu Latvijā nevis ēd skolu pusdienas, kam valsts ir noteikusi veselīguma standartus, bet tā vietā našķojas skolu kafejnīcās. Savienojumā ar mazkustīgo dzīvesveidu, pieaug bērnu liekais svars, pieaug arī riski veselībai, un kafejnīcu vaina pat ir pierādīta. Slimību profilakses un kontroles centrs veicis pētījumu, vēsta "De facto".

"Liekais vars un aptaukošanās bija daudz augstāks tajā skolas, kurā ir kafejnīcas un kurās ir automāti, kuros bērni var nopirkt karstos saldinātos dzērienus. Mēs šo sakarību varam pierādām, jo tā pastāv ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, kur tika veikts šis pētījums," skaidro Slimību profilakses un kontroles centra analītiķe Iveta Pudule.

Jauno kārtību ministrija grib ieviest no nākamā mācību gada, un drīz noteikumi sāks ceļu uz valdību.

Raidījums vēsta, ka turpmāk atļauti būs svaigi augļi, ogas un dārzeņi, žāvēti augļi, ogas un dārzeņi, negrauzdēti rieksti bez sāls un cukura, piena produkti ar ierobežotu tauku un cukura daudzumu, ūdens, sulas, tēja un kafija bez pārtikas piedevām, melnā šokolāde, kurā kakao nav mazāks par 43%, kā arī sausiņi, barankas un atsevišķas sausmaizītes ar ļoti ierobežotu cukura daudzumu.

Rīgas 64.vidusskolas direktore Dace Pūce plānotos noteikumu uztver ar sajūsmu, lai gan, kā pārliecinājās raidījums, tas nozīmētu, ka pusi vai pat vairāk no esošā sortimenta kafejnīcās tirgot būs liegts. "Es par to priecātos. Es domāju, ka ļoti daudzi vecāki priecātos. Vecāki, it kā pieprasa, lai skola aizliedz, bet nevar jau prasīt no skolas," skaidrojusi Pūce.

Kafejnīcas īpašniecei Rīgas 64.vidusskolā Ingai Misjunai tas gan visticamāk nozīmētu biznesa bankrotu, jo uz turpmāk atļauto produktu rēķina bizness nesanāktu.
Viņa iebilst arī citu iemeslu dēļ: "Ja vecāki dod bērnam naudu, tad viņi rēķinās ar to, ka viņš pirks. Viņš nepirks šeit, viņš pirks "Supernetto" pāri ielai, mums ir "Rimi". Un viņi to dara, kamēr ir silts laiks, viņi skrien ārā. Es jau tikai pusdeviņos atveros, kamēr es braucu uz darbu, viņš jau nāk ar pudelēm rokās. Nāk ar čipsiem, nāk ar kolu. Man direktore atnāk un jautā, kāpēc tu tirgo kolu, es saku – es netirgoju."

Pret apkārtējiem veikaliem Veselības ministrija atzīst savu bezspēcību, taču mācību iestādei ar savu rīcību esot jārāda piemērs. "Skola nedrīkst pārvērsties par supermārketu. Tas ir paradokss, ka mēs stundā mācām, kas ir veselīgs sabalansēts uzturs, un izejot no stundas, turpat koridorī, viņiem tiek piedāvāti šie te našķi," skaidro Veselības ministrijas pārstāve Santa Līviņa.

Visā Latvijā šādas kafejnīcas ir divās trešdaļās skolu, Rīgā un citās pilsētās gandrīz katrā skolā, un trieciens būs pamatīgs. Lielu pretestību noteikumu ieviešanai ministrija gan neparedz, - atbalsts ir gan no vecākiem, gan arī pašu produktu ražotāji esot saprotoši, norāda raidījums.