Kādreizējā "Unibankas" vadītāja Andra Bērziņa ievēlēšana augstajā Valsts prezidenta postenī bija atlaistās 10. Saeimas viens no pēdējiem darbiem. Par viņu nobalsoja "Zaļo un Zemnieku savienība" (ZZS) un apvienība "Par labu Latviju", trūkstošās balsis sagādājot opozīcijas deputātiem no "Saskaņas centra".
Viņš komandā uzaicināja divus juristus, Aivara Lemberga daudz kritizēto bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti un Saeimas juridiskā biroja padomnieku Edgaru Pastaru. Bērziņš atteicās no eksprezidenta Zatlera izremontētās rezidences Jūrmalā, ierosināja samazināt prezidenta sociālās garantijas pēc prezidentūras beigām, un paziņoja, ka savu prezidenta algu turpmāk ziedos skolām. Tomēr jau pēc kāda laika Bērziņš neuzskatīja par savu pienākumu vairs stāstīt, kam algu ziedo un vai vispār ziedo.
Bērziņa būtiskākā likumdošanas iniciatīva ir palielināt premjera pilnvaras un atbildību, norāda raidījums. Viņš nav kritizējis sabiedrībai svarīgas jomas, piemēram, tiesnešu dīvainos spriedumus, par ko arvien vairāk runā uzņēmēji.
Raidījums atsauc atmiņā Bērziņa kukuļošanas skandālā, vairākās neformālās sarunās ar bijušo partijas biedru Andi Kāpostu apspriežot iespējas paglābt no soda kādu dzērājšoferi. Tāpat arī jautājumi par četru tūkstošu latu lielo pensiju vai dēla filmēšanu pirmajā skolas dienā.
Kultūras darbiniekus saniknoja Bērziņa minstināšanās. Atklātā vēstulē rakstnieki, režisori un žurnālisti kaunējās, ka mūsu valsts intereses starptautiski pārstāv Lietuvas un Igaunijas prezidenti, nevis leģitīmi ievēlēts mūsu Valsts prezidents.
Tomēr uz vairāku simtu cilvēku parakstīto vēstuli nesekoja ne Bērziņa, ne to politiķu reakcija, kuri viņu ievēlēja. Gluži otrādi - Bērziņu šajā amatā virzījušie ZZS ir apmierināti ar viņa darbu un būtu gatavi viņu atbalstīt šai amatā arī uz otro termiņu.
Augusts Brigmanis, ZZS frakcijas priekšsēdētājs: "Ja viņš pateiks, ka viņš startēs, es personīgi, neatkarīgi no tā, kādi būs citi konkurenti, balsošu par viņu."
Brigmanim ir svarīga Bērziņa tautsaimnieka pieredze, viņš ieklausās un palīdz uzņēmējiem. ZZS līderis bieži konsultējoties ar Valsts prezidentu. Arī jautājumā par "Citadeles" darījumu Bērziņa viedoklis esot bijis svarīgs zaļzemnieku pozīcijas veidotājs. Šīs zināšanas atsverot Bērziņa oratora prasmju trūkumu, vēsta raidījums.
"Orators, jāatzīst, viņš ir viduvējs. Tas nu tiešām jāatzīst. Cik tās oratora prasmes ir nepieciešamas, protams, politiķim tām jābūt, un šajā situācijā- nebūsim naivi – tas nemainīsies. Kāds viņš ir, tāds viņš ir. Vai prasmju trūkumu var kompensēt viņa vienkāršība? Es teiktu, ka jā.
Paldies Dievam, nav bijuši tādi x brīži, nekādi tādi "force major" apstākļi, kad ir vajadzējis būt līderim un nostāties tautas priekšā un teikt skaidru un stipru valodu," atzina Brigmanis.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa negrib atklāt "Vienotības" attieksmi Bērziņa iespējamai pārvēlēšanai. Viņš kopumā baudot augstu sabiedrības uzticību.
"Viņš nekad nav mēģinājis savu popularitāti celt uz izpildvaras vai lēmējvaras darbiem, bet vienmēr mēģinājis to izrunāt starp iesaistītajām institūcijām. Protams, ne vienmēr bijusi veiksmīga viņa komunikācija, iestāšanās par konkrētu jautājumu, vai konkrēta viedokļa paušana valstij būtiskos jautājumos," norāda Āboltiņa.
Nacionālās apvienības (NA) deputāti par Andri Bērziņu pirms trim gadiem nebalsoja. NA atzīst, ka prezidentam nav ko pārmest, taču viņiem ir cits kandidāts.
Raivis Dzintars: "Protams, atsevišķos jautājumos mēs gribētu dzirdēt ko konkrētāku, stingrāku prezidenta nostāju, tas tā ir. Bijuši arī atsevišķi gadījumi, kad prezidenta politiskā nostāja ir bijusi pretēja Nacionālās apvienības pārliecībai, piemēram, gadījumā, kad otrreizējai caurlūkošanai tika atgriezts imigrācijas likums saistībā ar uzturēšanās atļaujām."
Nacionālā apvienība uzskata, ka prezidentam ir jāspēj iedvesmot un mobilizēt sabiedrību, un jādefinē Latvijas valsts mērķi un nacionālās intereses. Tāds cilvēks esot Egils Levits, kura darbs pie Satversmes preambulas rādījis, ka viņš spēj nosēdināt pie galda sīvus oponentus un pārliecināt par valstiskiem mērķiem.
"Ja mēs runājam par ideālo prezidentu, kādu es vēlētos, tad personīgi es esmu izteicies, ka tam būtu jābūt tādam cilvēkam, kā Egils Levits. Ne obligāti viņam, bet ar tādām īpašībām," teica Dzintars.
Zaļzemnieku virzītajam kandidātam Bērziņam izšķirošais "jā" otrajā uzvarošajā kārtā nāca no "Saskaņas" deputātu, ko viņi arī neslēpa. Saskaņieši savu piesliešanos Bērziņam pamatoja gan ar to, ka viņš, tāpat kā Zatler,s bija atzinis, ka viņiem jābūt valdībā, gan bija vēl atsaucīgāks viņu politiskajiem mērķiem, piemēram, ka nepilsoņiem varētu piešķirt tiesības vēlēt pašvaldībās. Tomēr Bērziņš nepiepildīja "Saskaņas centra" cerības uz valdību.
"Saskaņas centra" frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nav slēpis, ka labākais prezidents būtu tāds, ko vēlē viss pilsoņu kopums. Viņa sabiedrotā šai ziņā būtu Ingunas Sudrabas vadītā "No sirds Latvijai", kas arī uzskata, ka Latvijā būtu jābūt tautas vēlētam prezidentam.
"Mums bija vairāk cerību! Iespējams, ka mēs kļūdījāmies savās cerībās. Varbūt, ka jau šajās vēlēšanās nākamais sastāvs izveidos situāciju, kad visa tauta lems, to var izdarīt, saku jums kā Saeimas vecbiedrs," teica Urbanovičs.
Raidījums norāda, ka Satversmes grozīšanai būtu nepieciešamas divas trešdaļas Saeimas deputātu balsu, bet neviena cita partija, kurai ir cerības iekļūt nākamajā parlamentā, idejai par tautas vēlētu prezidentu nav paudusi drošu atbalstu. Un arī ierosinājums vākt parakstus tautas referendumam par šādu ieceri patlaban neesot aktuāls.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
