Latvijas pilsonis, kurš strādājis Latvijā, te godprātīgi maksājis noteiktos nodokļus visa darba mūža garumā, nu ir kļuvis par vecuma pensionāru ar pensiju, kas ir zemāka par iztikas minimumu, proti, par 285 eiro. Trūcīgās personas statusam viņš neatbilst, bet līdz reālam iztikas minimumam vēl tālu. Skaitliski viņa atrašanās vieta ir starp 235 un 285 eiro.
Ja cilvēks ar šādiem ienākumiem cenšas izprast palīdzības projektā noteiktās savas sociālās tiesības, tad informācijā, kura nāk no Labklājības ministrijas dažādās intervijās medijos, viņš šādu atbildi iegūt nevar.
Šāda neprecizitāte ietekmē pašvaldību, tostarp arī Rīgas domes Labklājības departamenta ierēdņu - speciālistu iedzīvotājiem sniegto informāciju. Viņi palīdzības projektam nespēj noteikt grupu, kurai nepieciešama palīdzība. Tādējādi maznodrošinātajiem liedzot dalību šajā projektā.
Piemēram, viens no ministrijas paziņojumiem ir 2.septembrī portālā "Delfi" publicētā ziņa par to, ka Trūcīgākos iedzīvotājus apgādās ar pārtikas un saimniecības preču pakām. Bet, kādi cilvēki tiek identificēti ar frāzi "trūcīgākie Latvijas iedzīvotāji"? Rīgas Sociālajā dienestā cilvēki, kuriem pienāktos palīdzība, ir tikai tie, kuriem ir trūcīgā statuss. Es vēl varētu uzskaitīt daudzus publiski izziņotus projektus un līdzīgus to skaidrojumus sociālajā politikā Latvijā kopumā un specifiski - Rīgā.
Kurš īsti ir vainīgais neprecīzas informācijas izplatīšanā? Ministrijas ierēdņi žurnālisti? Klāt jau 2014.gada oktobris, bet sociālās palīdzības grupas joprojām nav saidras - kuram pienākas palīdzība, kad pienākas palīdzība? Ikviens tagad aizņemts vēlēšanu laika virpulī, ikdienas darbam tiek pievērsti vien pavirši skatieni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
