Paciente nogādāta Toksikoloģijas un sepses klīnikā. Anesteziologs reanimatologs Roberts Stašinskis pauž pārliecību, ka Latvijā ir nopietnas problēmas ar mājokļu autonomajām gāzes apkures sistēmām un to slimnīca var ļoti labi novērot.
Vidēji gadā Toksikoloģijas un sepses klīnikā pēc saindēšanās ar tvana gāzi nonāk ap 100 cilvēkiem. Visbiežākais nāves cēlonis saindējoties ir tieši tvana gāze. Lielākoties saindēšanās saistīta ar ugunsgrēkiem. Taču bieži galvenās aizdomas krīt arī uz autonomajām apkures sistēmām. "Gadās, ka no rīta mājās pamostas vairs tikai viens no diviem iemītniekiem," stāsta Stašinskis.
Meklējot šādu negadījumu cēloni, slimnīcā izdevies noskaidrot, ka lielākoties problēmas rodas tamdēļ, ka mājās un dzīvokļos, kuros ierīkota gāzes apkure, gāzes katls neatrodas vis atsevišķā katla telpā ar īpašu gaisa padevi no ārpuses. "Eksperti skaidro: tad, kad ir izsmelti visi skābekļa resursi telpā, kurā ir katls (piemēram, vannas istabā), sadegšanas process sāk noritēt nepareizi, un veidojas nepareizs sadegšanas galaprodukts – tvana gāze. Tvana gāze koncentrējas tieši telpas lejasdaļā, tāpēc pirmie upuri ir mājdzīvnieki un gulošie," norāda Stašinskis.
Ārsti atgādina, ka tvanam, kas ir indīga un toksiska gāze, nav ne smakas, ne krāsas, ne garšas, tāpēc pamanīt tās klātbūtni bez īpašiem detektoriem praktiski nav iespējams. Pirmie simptomi var būt galvassāpes, nogurums, slikta dūša, vemšana un caureja, ko cilvēki biežāk asociē ar kādu citu problēmu. Tāpēc īpaši svarīgi ir veikt regulāras apkures sistēmas pārbaudes, to uzticot tikai sertificētiem meistariem, un uzstādīt tvana gāzes detektorus, lai neriskētu ar savu dzīvību.
Ja cilvēkam rodas aizdomas par saindēšanos ar šo gāzi, ir jāatver logi, lai izvēdinātos telpas, jāizsauc neatliekamā palīdzība, līdz brigādes ierašanās brīdim pašam iespēju robežās jānokļūst vietā, kur nodrošināts svaigs gaiss.