Kukuļa došanas iespēju kādai valsts amatpersonai pieļāva 29,5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un tas ir par 5,2% mazāk nekā 2012.gada pētījumā, portālu "Delfi" informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Nozīmīgākie iemesli, kāpēc iedzīvotāji varētu izšķirties dot kukuli valsts amatpersonai ir tie paši, kas iepriekšējās aptaujās – pārliecība, ka problēma vispār tiks risināta, tā tiks risināta ātrāk, darbinieki būs pretimnākošāki un tiks panākts pozitīvs risinājums.
Nozīmīgākās barjeras, kas varētu atturēt dot kukuli – tas ir dārgi, morāli nepieņemami, tiek veicināts amatpersonu negodīgums, kā arī bailes tikt pieķertam kukuļdošanā, secināts aptaujā.
Aptaujātie Latvijas iedzīvotāji atzina, ka visbiežāk, vairāk nekā 20% gadījumu, dažādu lietu kārtošanā izmantojuši pazīšanos, dāvanas vai neoficiālus maksājumus, iekārtojoties darbā valsts vai pašvaldību iestādēs, nekustamā īpašuma lietu kārtošanā, veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā un saskarsmē ar Ceļu policiju.
Samazinājies ir to iedzīvotāju skaits, kuri īstenojuši nopietnākas koruptīvas darbības – devuši kukuļos summas virs septiņiem eiro vai vērtīgas dāvanas. Šogad aptaujā šādas vai lielākas summas kukuļos devuši 8,9% aptaujāto, 2012.gadā tie bija 11,5% aptaujāto.
Pētījums bijis laika posmā no 2014.gada 11. līdz 21.aprīlim, un tajā aptaujāts 1005 Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!