Taujāts par citiem principiem līdztekus līdz šim publiski izskanējušajiem, politiķis norādīja, ka runa ir arī par iespējamo ministru līdzšinējā darba izvērtējumu un to, vai viņi ir uzņēmušies atbildību par kādām iepriekš pieļautām kļūdām.
Tāpat LRA vēlas ar potenciālajiem partneriem izrunāt priekšlikumu par tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanu. Ņemot vērā, ka vairākas partijas ir iestājušās par tautas vēlētu Valsts prezidentu, tad būtu jāuzzina, kāda ir topošo partneru nostāja šajā jautājumā, skaidroja Liepiņš.
Vaicāts, vai "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības noraidošā attieksme pret LRA iespēju darboties koalīcijā liecina, ka politiskajam spēkam šādas iespējas nebūs, Liepiņš norādīja, ka par to vēl esot grūti spriest.
LRA pārstāvju sapulce šodien lemj, kurus cilvēkus deleģēt sarunām ar citām parlamentā pārstāvētajām partijām.
Kā ziņots, LRA līderis Mārtiņš Bondars norādījis, lai LRA varētu iet valdībā, ja tā nenoteiks slepenību valsts īpašumu pārdošanas darījumiem. Tāpat ideāli būtu vienoties, ka premjera amatu ieņem vai nu pirms vēlēšanām izvirzītie kandidāti, vai kāds no Saeimā iekļuvušajiem deputātiem. Tāpat arī ministra amatus būtu jāieņem Saeimā ievēlētiem cilvēkiem, kas ir tikuši vētīti un ieguvuši sabiedrības uzticību, uzskata Bondars.
LRA 12.Saeimā ievēlētie deputāti uz pirmo sēdi plāno sanākt ceturtdien, 9.oktobrī, sacīja pašreizējā parlamenta sasaukuma un arī 12.Saeimā ievēlētā deputāte Inga Bite (LRA).
Jau vēstīts, ka 12.Saeimā visvairāk mandātu ieguvusi partija "Saskaņa" - 24 deputātu vietas. "Vienotība" jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 21, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 17 vietas. Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība Saeimā ieguvusi astoņus deputāta mandātus, bet Ingunas Sudrabas vadītā "No sirds Latvijai" - septiņus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
