LETA jau ziņoja, ka 12.Saeimā ievēlētās partijas pārrunājušas ideju Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kuru līdz šim vadījusi "Vienotība", nodot "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārziņā.
Šādu ideju Mikiško vērtē piesardzīgi, uzsverot, ka, lai arī kāds politiskais spēks pārņemtu vai turpinātu ministrijas vadību, nedrīkstētu pasliktināt pašreizējo situāciju mazākumtautību izglītības jautājumā.
Kā būtisku kritēriju ministra izvēlei Mikiško uzsvēra izglītību. Tā kā IZM paspārnē atrodas gan bērnudārzi, gan zinātniskie institūti, Mikiško uzskata, ka nākamajam izglītības un zinātnes ministram jābūt zinātniskajam grādam, kā arī pieredzei Eiropas Savienības jautājumos.
Ministram ir jāspēj risināt ar zinātni un pētniecību saistītie jautājumi, kā arī vadīt jau sākto zinātnisko institūtu konsolidācijas procesu, kas būs grūti izdarāms, ja personai nav pieredzes zinātniskajā darbā.
Mikiško atzīst, ka svarīga ir arī pieredze Eiropas Savienības jautājumos, īpaši ņemot vērā to, ka ar nākamā gada 1.janvāri Latvija kļūs par ES prezidējošo valsi. Nākamajam izglītības un zinātnes ministram būs jāsadarbojas ar citu ES valstu nozares ministriem, tāpēc nebūtu pieļaujams, ka amatā stātos persona, kurai nav izpratnes par nozares politiku.
Ievēlēto 12.Saeimas deputātu vidū Mikiško redz vairākus iespējamos ministra amata kandidātus, tomēr pagaidām tos neatklāj.
LETA jau ziņoja par valdības ieceri līdz 2018.gadam kāpināt latviešu valodas proporciju mazākumtautību skolās. Pret šo ideju aktīvi protestējuši tā saucamie krievu skolu aizstāvji, kuru vidū bija Latvijas Krievu savienības pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
